Atrašana
1937. gadā aizbērtās Rīdzenes upes gultnē tika organizēta arheoloģiskā izpēte, jo bija ieplānots Rīgas vecpilsētā sākt būvēt četras lielas sabiedriskās ēkas. Atrastajiem kuģiem Rīdzenes upē deva vārdu “Rīgas kuģis”.
1938. gada vasarā tika atrasts viens no “Rīgas kuģiem” pie pašas Rīdzenes ielas. Netālu no senās upes kreisā krasta, kas gāja gar Vaļņu ielu, daļēji zem 15. – 16. gadsimtā celtajiem krastmalas nostiprinājumiem konstatēja nākamo “Rīgas kuģa” vraku. Pilnībā tā atsegšanu atlika uz nākamo gadu. 1939. gadā sākās šī kuģa izcelšanas darbi. Kuģis tika rūpīgi izjaukts pa sastāvdaļām, katru detaļu pirms izcelšanas no zemes sanumurēja, lai koka daļas pēc konservēšanas muzeja laboratorijā varētu atkal savienot kopā un restaurēt kuģi tā sākotnējā izskatā.
Ugunsgrēks
1941. gadā, sākoties karadarbībai Latvijā, Rīgā tika nodedzināti vairāki nami un vienā no tiem sadega arī liela daļa “Rīgas kuģa” arheoloģiskajos izrakumos atrasto koka detaļu. Izglābās kuģa priekšgals un pakaļgals, ķīlis un dažas brangas, jo tās bija nodotas laboratorijā ķīmiskai apstrādei. 1944. gadā Rīgas muzeju vērtības evakuēja uz Vāciju. Pēc kara saglabājušās muzeju vērtības atveda atpakaļ uz Rīgu. Tagad tās apskatāmas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Liela daļa no 1938. – 1939. gada Rīgas arheoloģisko izrakumu dokumentācijas bija pazudušas.
Ekspertu viedoklis par kuģa nozīmi
Pēc arheologu domām atrastā kuģa vraks varēja būt viens no daudzajiem vācu tirgotāju kuģiem – pirmajām kogēm, kas no Vācijas 12 – 13. gadsimtā apmeklēja Rīgas ostu.
“Rīgas kuģis” pēc savas ārējās formas atgādina nelielu kogi – vienmasta burukuģi ar taisniem vadņiem un atklātu kravas telpu. Ne masta piestiprinājuma vieta, ne tā garums nav nosakāma. Kuģis ir bijis pārlaidu (klinkera) tehnikā būvēts burinieks ar augstu priekšgalu. Tam ir bijis viens masts un rāja. Korpusa ārējais apšuvums bija no ozola, bet iekšējais apšuvums bija darināts no bērza un priedes.
Kuģa garums bijis 14,4 metri, platums 4,9 metri, borta augstums 2,4 metri, priekšvadņa augstums 2,8 metri. “Rīgas kuģim” bijušas 19 galvenās brangas, kas bija sastādītas no vairākām daļām un 2 papildu viengabala brangas. Tās brangas, kas balstīja airētāju klāja sijas, bija V-veida, bet augšējās brangas līdzinājās burtam U. “Rīgas kuģa” korpuss bija būvēts pārlaidu (klinkera) tehnikā – laidas visā garumā viens otru nedaudz pārsedza. Pārsedzes vietās tie bija sakniedēti ar dzelzs kniedēm. Kopumā kuģa sastiprinājumiem izlietotas 1460 dzelzs kniedes un vairāk nekā 400 kaltas naglas un 480 ozolkoka tapas. Bura bijusi taisnstūra formas, tās laukums pārsniedzis 40 m2. Pats kuģis svēris 4,3 tonnas, bet tā kravnesība varēja pārsniegt 30 tonnas.
Rīgas kuģa atdzimšana mūsdienās
No 1980. līdz 1985. gadam seno laivu pētnieks un konstruktors Arturs Eižens Zalsters kopā ar arheoloģi Melitu Vilsoni vadīja pētnieku grupu, izstrādājot arī Vecrīgas arheoloģiskajos izrakumos atklātā 12. gs. Rīgas kuģa rekonstrukcijas projektu. Inženieru grupā, kas izstrādāja rekonstrukcijas zīmējumus, visi bija vadošie konstruktori, tādēļ šo darbu atzinīgi novērtēja un akceptēja Leņingradas speciālisti.
Ir uzbūvēti divi vēsturiskā Rīgas kuģa modeļi. 1985. gadā “Rīgas kuģa” modeļa mērogā 1:10 autori ir inženieris un vēsturnieks Arturs Eižens Zalsters, būvmeistars Viesturs Selga, buras un takelāžas autors Uldis Bikše, Leonīds Grīnbergs. Kuģa modelis atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. 2014. gadā “Rīgas kuģa” modeli mērogā 1:15 uzbūvēja Edgars Zvejnieks.
2015. gadā Rīgas kuģa 3D vizualizāciju izveidoja Artūrs Everts.
Ir bijuši vairāki mēģinājumi uzbūvēt Rīgas kuģi, kas līdz šim tā arī netika īstenoti:
- Sabiedriskā fonda “Latvijas senie kuģi” mērķis bija uzbūvēt Rīgas kuģi līdz Rīgas 800 gadu jubilejai.
- Entuziastu grupas nodoms uzbūvēt Rīgas kuģi līdz 2014. gadam, kad Rīga gatavojās kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, arī netika īstenots.
Biedrība “Rīgas kuģis”
2013. gadā tika dibināta biedrība/sabiedriskā labuma organizācija “Rīgas Kuģis”. Biedrība strādā pie projektiem, kas sevī ietver vēsturiskā Rīgas kuģa uzbūvēšanu un Senās ostas izveidi. Biedrība “Rīgas Kuģis” un “Senās ostas fonds” uzsākuši darbu projektā “Senā osta”, kas vērsts uz izzūdošā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu – koka kuģu būvniecības prasmēm Latvijā. Pateicoties atrašanās vietai Baltijas jūras krastā un aktīva tirdzniecības ceļu krustpunktā, šīs amatniecības prasmes Latvijā tāpat kā citur Eiropā bija būtiskas, taču līdz ar straujo vispārējo industriālo attīstību pēdējās simtgadēs šīs prasmes izzūd.
Projekta pirmajā posmā jātop vēsturiskā Rīgas kuģa pilna izmēra rekonstrukcijai, kura būvniecība un ekspluatācija būtu turpinājums Latvijas arheologu, vēsturnieku un citu speciālistu iepriekš veiktajiem izpētes darbiem par vēsturiskajiem kuģiem Latvijā.
Biedrības “Rīgas Kuģis” un “Senās ostas fonds” aicina ikvienu kuģniecības vēstures entuziastus iesaistīties Rīgas kuģa būvēšanā, projekta realizācijā un ar Rīgas kuģi saistītajās aktivitātēs!!!
Sīkāka informācija par Rīgas kuģa un Senās ostas projektu atrodama:
https://www.facebook.com/RigasKugis/
Raksta tapšanā izmantota informācija no:
- Biedrības “Rīgas Kuģis” mājaslapas http://www.rigaskugis.lv/lv/
- Biedrības “Rīgas Kuģis” sagatavotās informācijas mājaslapai https://lv.wikipedia.org/wiki/Rīgas_kuģis