Sveiks lasītāj,
Ir pagājis krietns laiks kopš pēdējās piezīmes. Lielos vilcienos, mana ikdiena un veicamie pienākumi nav mainījušies. Vienīgi ekipāžas sastāvs ir citādāks jeb rotācija notikusi gan vecāko virsnieku, gan ierindas jūrnieku sastāvā. Atkarībā no ieņemamā amata, atšķiras arī līguma ilgums, tādēļ mājas jau devušies pa vienam virsniekam no tiltiņa, kā arī mehāniķu vidus, kuru kontrakts ir četri mēneši +/- 1, kas nozīme, ka ir iespēja doties mājās ātrāk, vai arī palikt uz kuģa ilgāk, un pāris filipīniešu ierindas jūrnieki, kas strādā līdz pat deviņiem mēnešiem. Katram jūrniekam ir pazīstama tā ilgu sajūta, ko sajūti, kad redzi, ka cilvēki ar kuriem diendienā darbojies kopā, dodas mājās. Visdrīzāk tas ir priecīgs notikums gan aizbraucējiem, gan palikušajiem, jo iekšā pie sevis jau jūti: “Nākamā maiņa ir manējā.”
Eiropa
Runājot par laiku Eiropā…
Eiropas ostās bija ļoti ciešs grafiks, kad kravas izkraušans nolūkos bija jāmaina vairākas piestātnēs vienas ostas akvatorijas ietvaros, kas sevī ietver nemitīgu spriedzi, attauvošanos un atkal pietauvošanos. Atskatoties uz darba pilnajām divām nedēļām Eiropā, priecājos, ka no ostas režīma esam pārgājuši navigācijas režīmā, pašlaik atrodoties Vidusjūras pašā sirdī ceļā uz Austrumiem.
Pirmā pietura, Suecas kanāls.
Suecas kanāls ir 163,5 km garš mākslīgi izbūvēts ūdensceļš, kas Ēģiptes teritorijā savieno Sarkano jūru un Vidusjūru. Tas paredzēts kuģiem, kuru iegrime nepārsniedz 16,1 m. Kanāls izbūvēts 1869. gada novembrī. Būtība, kanāls kalpo, ka ātrāka alternatīva nokļūšanai Indijas okeāna, tā vietā, lai šķērsotu ceļu apkārt Āfrikai, kas aizņem krietni vairāk laika un resursu.
Izejot cauri Suecas kanālam dosimies uz vienas dienas attālumā esošo Akabu, kas atrodas Jordānija. Pēc tam mūsu kurss tik nosprausts noslēpumainās Indijas virziena, kas mūs vedīs cauri Sarkanajai jūrai un Indijas okeānam, kas nozīme, ka kuģis dosies tranzīta cauri pirātu zona, kurā jābūt īpaši vērīgam. Par piedzīvojumiem ejot cauri – Paaugstinātas bīstamības rajoniem jeb pirātu zonai, nākamajā piezīmē, kas visticamāk arī būs pēdējā šī “ceļojuma” ietvaros.
Iepirkšanās amerikā
Šoreiz nedaudz velējos pastāstīt par iespēju doties krastā atradoties uz kuģa. Šī kontrakta jeb trīs mēnešu laikā nokāpt no kuģa krasta ir sanācis vien divas reizes, jo mūsdienās kuģi, īpaši neliela un vidēja izmēra tankkuģi ostās atrodas ļoti mazu laika sprīdi, tāpēc iespējas izkāpt krastā ir ierobežotas.
Pirmo reizi krastā devos ASV, Hjūstonas ostā. ASV drošības ziņā ir ļoti strikta, ir nepieciešamas n-tās formalitātes no kuģa un tā apkalpes, lai ekipāžas locekļiem tiktu dota iespēja nokāpt krastā, un arī tā nav simt procentīga garantija, ka būs iespēja nokāpt no kuģa esot Amerikā, dažkārt cilvēkiem tiek liegta iespēja nokāpt no kuģa atrodoties ASV, protams, iemesli ir zināmi tikai ASV drošības iestāžu darbiniekiem. Man šoreiz paveicās un ar otro palīgu dodamies uz vietējo veikalu – Walmart, kurā sapērkamies visu, kas nav pieejams uz kuģa ikdienā.
Apciemojot ASV jūrnieki bieži vien iegādājas elektrotehniku, jo tā šeit ir galvas tiesu lētāka nekā Eiropā. Lielveikali no kuģa atrodas ļoti tālu, tāpēc šādu braucienu atļaujos tikai vienu reizi, jo par TAXI turp un atpakaļ par diviem samaksājam 100$, kas bija apmēram 10 km, kas nemaz nav lēti. Diemžēl apskatīt pilsētu vai kādu tūristu iecienītu vietu šoreiz neizdodas laika trūkuma dēļ, jo darbs uz kuģa nekur nepaliks, un stūrmanim ir jāierodas uz savu sardzi laikā.
Francija
Nākamreiz krastā devos jau esot otrpus okeānam, tepat netālu, Francijā ostā ar nosaukumu Le Havre, kas atrodas pie Senas upes ietekas. Šeit viss ir daudz vienkāršāk drošības apsvērumu ziņā, jo esam Eiropa, burtiski mājās. Viss, kas ir neapciešams ir derīgs ID, un vari doties pastaigā.
Šīs ostas pluss ir tas, ka nav nepieciešams taksis, lai nokļūtu pilsēta, jo viss ir diezgan tuvu osta, līdzīgi, kā Rīga, tikai neapciešams nedaudz pacietības un raits solis, ko šoreiz izmantojam kopā ar trešo kapteiņa palīgu, uz mūsu kuģa tādi ir divi, dodamies uz pilsētu. Šoreiz mums paveicās, apmeklējam gan modernās mākslas muzeju, gan izstaigājam parkus, baudot pavasari, kas liek justies vēl tuvāk mājām.
Pēdējais pieturas punkts esot krastā, protams, ir kāds veikals. Visbiežāk tiek pirkti daudz dažādi saldumi, apģērbs, kā arī suvenīri mājiniekiem. Francija, lai gan lietaina un drēgna, ar savu patīkamo mieru un arhitektūras daudzveidību, un patīkamajiem cilvēkiem dod papildus enerģiju un spēku, atlikušajām nedēļām uz kuģa.
Mūsdienu jūrnieka portrets
Jums lasot visu augstāk minēto noteikti rodas jautājums un iespaids, bet kur tad ir tie jūrnieku stāsti par iešanu krastā – bāri, rums, sievietes, uzdzīve…..? Atbilde laikam slēpjas tajā, ka jūrnieka portrets mūsdienās ir stipri mainījies, jūrnieks vairs nav tas pats, kas kādreiz, rumu dzerošs matrozis ar pīpi zobos un puskailas sievietes tetovējumu uz plecu.
Mūsdienas, šī profesija ir kas vairāk. Manuprāt, tā ir arī prestiža profesija, būt par sardzes stūrmani – navigācijas sardzes virsnieku, jo ne katram tas ir pa spēkam, nerunājot par pašu jūru, arī mācību iestādes, studentu “dabīga atlase” ir ar diezgan augstu procentu, jo lai kļūtu par veiksmīgu jūrnieku ir jābūt savas jomas speciālistam, tātad daudz un cītīgi jāmācas, jo jūra lielākajā daļā gadījumu kļūdas nepiedod. Būt jūrniekam tas ir aicinājums.
Šī bija neliels pieturas punkts esot uz kuģa nu jau pēdējās nedēļas. Nākamais ieraksts par Indiju, tās “burvību” pirātu zonu, un sen gaidīto notikumu došanos mājas, visticamāk taps brīdi, kad būšu lidostā, sēžot krēsla, un gaidot lidmašīnu, kas mani atgriezīs atpakaļ dzimtenē.
Toms