Latvijas Jūrniecības savienība
Latvji, brauciet jūriņā!
(31. turpinājums)
Tamlīdzīgas lietas jau nekur padomijā nevarēja iedomāties. Līdzīgas saimniecības varēja ieraudzīt tikai kapitālistu zemēs.
Pēc šīs ekskursijas pārvaldes banketu zālē mūs gaidīja bagātīgi klāts galds un arī pats priekšsēdētājs veselu stundu mūs pagodināja ar savu klātbūtni.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – īsie reisi”
Par notikumiem Latvijā un pasaulē, par novitātēm nozarē lasīt Šeit . Šoreiz žurnālā par jūrniecības izglītību, digitalizāciju un sociālo atbildību, ostu ambīcijām. Jauna identitāte – “Rīgas brīvostas flote” pārtop par “LVR Flote”. Pasaulē pieaudzis pieprasījums pēc oglēm un citiem jaunumiem jūrniecībā.
Citus žurnāls Jūrnieks izdevumus var atrast LJS mājaslapā šeit: https://www.ljs.lv/zurnals-jurnieks/
Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks
29. decembrī notika šī gada pēdējā Latvijas Jūrniecības valdes sēde.
Sēdē tika izskatīti sekojoši jautājumi par:
Sēdē piedalījās arī LJS biedrs Gaidis Andrejs Zeibots, kurš informēja par Hugo Legzdiņa paredzētajiem piemiņas pasākumiem 2023. gadā sakarā ar admirāļa 120 dzimšanas dienu. Tāpat aicināja domāt par izbraucieniem uz skolām, ņemot vērā projekta Bibliokuģis pieredzi, lai pievērstu jauniešus jūrniecības profesijai.
Par iespējām piedalīties LJS valdes sēdē un iekļaut tajā Jūs interesējošos jautājumus lūdzu sazināties, rakstot e-pastu uz [email protected]
Šeit videoatskats uz 2022. gada 14. oktobrī notikušo divu kapteiņu (Ē.Grāmatnieka un O.Stimbāna) grāmatu prezentāciju. Paldies kapteinim Ēvaldam Grāmatniekam par videomateriāla noorganizēšanu.
Šeit pasākuma apraksts: https://www.ljs.lv/2022/10/19/e-gramatnieka-un-o-stimbana-gramatu-prezentacija/
(30. turpinājums)
Taču, kad pēc psihoterapeita ieteikuma pārtraucu dzert ārstu parakstītās tabletes, beidzās arī stenokardijas lēkmes. Ja kādreiz sākās sāpes, lietoju tikai nitroglicerīnu. Pēc tam es vairs nebiju sanatorijā gulošais, bet jau staigāju. Pēc sanatorijas mani norīkoja par rezerves kapteini, un tad sākās dažādas komisijas. Protams, es centos atkal dabūt atļauju iet jūrā, taču Rīgas baseina slimnīcas priekšniece Inta Spilve man pēc lielām pūlēm ļāva iet jūrā tikai līdz pusgadam un arī tad katrreiz ar speciālu atļauju. Protams, es nebiju iemācījies dot kukuļus, nezināju arī kam, un pēc šīs slimošanas nebija arī naudiņas.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – īsie reisi”(29. turpinājums)
Reisa beigās mūs aizsūtīja uz Itāliju, kur Monopoli ostā bija jāiekrauj eļļa mucās Tallinas ostai. Tā kā Monopoli bija jāpienāk svētdien, tad Vidusjūrā apturējām kuģi, nolaidām laivu un visu dienu peldējāmies, lai atnāktu uz ostu pirmdien no rīta. Brīvdienās ostu nodevas ir divreiz lielākas.
Reisa vidū pabijām arī Barselonā (Spānijā), tur, manuprāt, bija visievērojamākā vieta pie Kolumba pieminekļa, iespaidīgs bija brauciens pāri līcim uz centru ar funikulieri. Šeit vienā kafejnīcā mani ar Natašu nez kāpēc noturēja par amerikāņiem un apkalpoja ar sevišķu rūpību.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – infarkts”(28. turpinājums)
Ko var darīt, Nigērijā savi likumi. Lagosa ir 8-10 miljonu pilsēta (neviens nezina, cik īsti iedzīvotāju). Pa galvenajām ielām, blakus debesskrāpjiem tek virszemes kanalizācijas kanāli, pilns ar mušām. Katrs var apstāties jebkurā vietā un izdarīt savas dabiskās vajadzības uz ceļa, ielas, trotuāra vai arī kur citur. Tāpēc arī mūsu bocmanis staigāja, nēsājot līdzi gumijas «šlangu». Ja kāds vietējais pie borta vilka nost bikses, tad bocmanis ar «šlangu» vilka viņam pa muguru. Tas pats notika, ja krāvējs kāpa ārā no kravas rūmes un viņam uz kailas miesas zem drēbēm bija redzamas saldētas zivis. To viņi prata izciest, nesot saldētu zivi zem krekla. Bija arī tāds gadījums, kad es pasaucu ostas policistu un parādīju, ka pie kuģa borta peld puskailas baltās sievietes līķis. Policists mani nomierināja: «Neuztraucies, kaptein, tūlīt sāksies atplūdi un līķis aizpeldēs uz jūru».
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Libērija un Āfrikas meitenes”(27. turpinājums)
Pirms Ziemassvētkiem mēs pēkšņi saņēmām atteikumu zivju piegādē, jo rietumu valstīs parasti no 20. decembra līdz 4. janvārim neviens nestrādā.
Mūsu bāzē, protams, tika pieņemts lēmums nelaist mūs mājās atpūtā, bet nosūtīt uz Anglijas ostu Falmutu (pašos salas dienvidos).
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – mazliet par pirātiem Nigērijā”
(26. turpinājums)
Šī paša 1981. gada oktobrī «Pārslu» norīkoja nākošajā reisā uz Zviedrijas ostu Vestervīku un vēlāk uz Vallhamnu. Šajās ostās stāvējām pie moliņa pašā pilsētas centrā, un zivis no zviedru zvejas kuģiem mums pieveda ar automašīnām. Pieņēmām reņģes un lielās brētliņas un tās saldējām. Šeit apakšsardzes bija jārīko retāk, jo lielāko daļu produkcijas saldējām.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – uz Pārslas Zviedrijas ostās”
2022. gads tuvojas noslēgumam un kā katru gadu pēdējos 11 gadus Latvijas Jūras administrācija apkopo 2022. gada notikumu TOP 10.
Dalības forma absolūti demokrātiska – jebkurš var apkopot savu TOP 10, gan par Latvijas, gan pasaules notikumiem, kas svarīgi mūsu nozarei, vai arī uzrakstīt tikai dažus, jūsuprāt, ļoti svarīgus notikumus,
Visas savas idejas var sūtīt uz e-pastu [email protected], līdz 2023. gada 20.janvārim vai arī aizpildīt google aptauju šeit: https://forms.gle/zd9H5mTxju4uZw31A
Turpināt lasīt “Tiek uzsākts darbs pie 2022. gada jūrniecības notikumu TOPa apzināšanas!”