Kristaps Lūkins un kājas mazā pirkstiņa mācība

Pēc doktora darba aizstāvēšanas Kristaps Lūkins kopā ar pētījuma vadītāju profesori Dr.habil. paed. Ausmu Šponu

Varam būt lepni un gandarīti, Latvija ir kļuvusi bagātāka par  vienu zinātņu doktoru. 2020. gada 5. martā plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātnes nozares promocijas padomes atklātajā sēdē KRISTAPS LŪKINS aizstāvēja savu promocijas darbu “Topošo jūrniecības speciālistu pašvērtēšanas un vērtēšanas modeļa izveide studijās” un ieguva zinātnes doktora (Ph. D.) grādu izglītības zinātnēs.

Studentu vērtējums….

2019. gada izlaidumā studenti savā balsojumā par to, kurš no pasniedzējiem viņus uzrunās, bija izvēlējušies Kristapu Lūkinu. Viņš tolaik  bija “Jūras transports – kuģa vadīšana” programmas direktora p.i., bet tagad ir LJA navigācijas pasniedzējs. Kristaps absolventiem jautāja: “Kam domāts kājas mazais pirkstiņš? “ Un pats uz šo jautājumu arī atbildēja: “Lai to sāpīgi varētu atsist. Kāpēc jums to saku? Tikai tāpēc, lai atgādinātu, ka arī šķietami mazas lietas reizēm var nospēlēt vislielāko lomu, bet, neņemot to vērā, var nākties piedzīvot sāpīgus brīžus.”

Akadēmija

Latvijas Jūras akadēmijas jaunās paaudzes pasniedzējs Kristaps Lūkins akadēmiju absolvēja pirms divpadsmit gadiem, tad izbrauca vienu reisu par jaunāko stūrmani un jūru nomainīja pret krasta dzīvi un pasniedzēja darbu LJA. Lai gan rados bija jūrnieki, skolas laikā Kristaps vienmēr esot teicis, ka jūrnieks nevēlas būt, tomēr pēc vidusskolas pabeigšanas Latvijas Jūras akadēmija bija viena no divām augstskolām, kur iesniedza dokumentus. “Kad bija jāizdara izvēle, nosliecos par labu Jūras akadēmijai, laikam jau tāpēc, ka šeit iestāšanās bija grūtāka un prasīja lielāku piepūli – trīs dienas, kamēr izgāju visus pārbaudījumus,” atceras Kristaps. “Un mācoties šī profesija mani aizrāva.”

“Lai sevi uzturētu formā, pašam daudz jāstrādā un jāinteresējas,” saka Lūkins. “Es pasniedzu navigāciju, pārsvarā tas ir darbs ar papīra kartēm, kuras, laikam ejot, jau kļūst par vakardienu un tiek aizstātas ar elektroniskajām kartēm. Ar katru gadu kļūst arvien grūtāk studentiem argumentēt, kāpēc viņiem vajadzētu apgūt pamatus uz papīra kartēm, tāpēc, lasot lekcijas par sardzes nodrošināšanu, piemēram, analizējam pēdējo gadu negadījumus, kas notikuši augsto tehnoloģiju laikmetā. Uzdodu jautājumu studentiem: jūs mākat rīkoties ar elektroniskajām kartēm, bet ko darīsiet, ja negadījuma pēc uz datora klaviatūras uzlīs kafija, vibrācijas vai karstuma dēļ, kāds, piemēram, ir Arābijā, atslēgsies serveri un nedarbosies pat rezerves variants? Ko tad? Tāpēc mēs gatavojam speciālistus ne jau tiem gadījumiem, kad viss kārtībā, tas pats par sevi, bet gan tam, ka kaut kas noiet greizi, lai speciālists šādai situācijai būtu sagatavots.”

Un vēl, lai turētu sevi tonusā, atsvaidzinātu atmiņu un papildinātu praktiskās zināšanas, Kristaps biju komandējumā uz kuģa un strādāju kopā ar apkalpi, tāpat jaunas atziņas gūstu sarunās ar studentiem, kuri atgriezušies no jūras prakses. “Tāpat kolēģu vidū notiek informācijas apmaiņa, tāpēc nevar teikt, ka jūra man ir tumša bilde,” saka Kristaps. Bet no studentiem viņš vēlētos, lai tie lietām pieiet nopietni, ciena pasniedzēju laiku un tur savu kursu uz mērķi. Lai izlaidumā nav kauns un lai ir izdevusies karjera. “Reizēm bijušie studenti pēc jūras atnāk un saka: tagad es saprotu, kāpēc ir jāmācās,” tā Kristaps Lūkins, kurš, strādājot pie savas doktora disertācijas, paguva vēl arī uzrakstīt grāmatu, ko izdeva Latvijas Jūras akadēmija – jaunu mācību materiālu, kas palīdzēs labāk izprast un apgūt vienu no stūrmaņu pamata prasmēm COLREG-72.

Zinātņu doktors, Latvijas Jūras akadēmijas lektors, arī LJS biedrs un valdes loceklis Kristaps Lūkins lieliski apzinās, ka arī šķietami mazas lietas reizēm var nospēlēt vislielāko lomu, tāpēc dara, nevis lieli runā, bet jautāts – kāpēc tomēr krasta darbs, nevis jūra, Kristaps saka: “Ģimene un darbs krastā dod stabilitātes sajūtu, bet jūra šādu stabilitāti nedeva, īpaši, kad redzēju kuģošanas kompānijas problēmas. Tā nu esmu šeit, un esmu pārliecināts, ka šis darbs man ir piemērots.”

Materiālu sagatavoja Anita Freiberga

A.Freibergas intervija ar Kristapu lasāma šeit – https://www.ljs.lv/2018/09/20/intervija-ar-lja-pasniedzeju-k-lukinu/

Imants Vikmanis- kapteinis, kurš vienmēr bija uzticīgs jūrai

2019. gada 14. oktobra naktī mūžībā aizgāja kapteinis Imants Vikmanis. Godinot viņa piemiņu, LJS mājaslapā tiek publicēta 2011.gadā ierakstītā Anitas Freibergas saruna ar kapteini. Lai viņam plašs kuģojums mūžības jūra.

Imants Vikmanis motorkuģis Kuldīga
Imants Vikmanis pēc Latvijas valsts karoga pacelšanas uz m/k “Kuldīga” 1991. gada 12. oktobrī.
Turpināt lasīt “Imants Vikmanis- kapteinis, kurš vienmēr bija uzticīgs jūrai”

Gints Šīmanis atver grāmatu ar Vidzemes piekrastes jūrnieku stāstiem

Gints Šīmanis  un Gunārs Nartišs
Gints Šīmanis pasniedz grāmatu vienam no tās varoņiem – kuģu mehāniķim Gunāram Nartišam

Kuivižnieks Gints Šīmanis pagājušās nedēļas beigās (12.07.2019) aicināja draugus un atbal­stītājus uz savas jaunākās grāmatas Vidzemes jūrnieku stāsti. No Daugavgrīvas līdz Ainažiem atvēršanas svētkiem.

Turpināt lasīt “Gints Šīmanis atver grāmatu ar Vidzemes piekrastes jūrnieku stāstiem”

Vienalīdzīgs nevar nebūt nekad – stāsts par kapteini Kārli Sesku

Kārlis Seskis, stažējoties Venstspilī – 07.08.1956

Kapteinis Kārlis Seskis nu jau pāris gadus kā pārkāpis astoņdesmit gadu slieksni un joprojām ir stalts un pilns enerģijas. Saņemot atļauju no Anitas Freibergas,  raksts par Kārli Seski, kas publicēts Latvijas Jūras administrācijas žurnālā Jūrnieks  Nr. 3 (106) 2018 piepulcējies LJS stāstiem par jūrniecības personībām.

Turpināt lasīt “Vienalīdzīgs nevar nebūt nekad – stāsts par kapteini Kārli Sesku”