Latvji brauciet jūriņā!
Par notikumiem Latvijā un pasaulē, par novitātēm nozarē lasīt Šeit .
Citus žurnāls Jūrnieks izdevumus var atrast LJS mājaslapā šeit: https://www.ljs.lv/zurnals-jurnieks/
Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks
(15. turpinājums)
Tā kā kravas uz kuģa nebija, lai iegūtu lielāku stabilitāti, piepildījām ar ūdeni visus tukšos degvielas un ūdens tankus. Pie stūres noliku vecāko virsnieku, sardzes matroži stāvēja stūres mājā par novērotājiem, kaut arī redzamības uz priekšu nebija nekādas. Visai komandai pavēlēju uzvilkt glābšanas vestes. Tie vīri, kas nebija sardzē uz komandtiltiņa vai mašīntelpās, negulēja. Praktiski jau gulēt arī nebija iespējams, jo viļņi kuģi svaidīja kā skaidiņu, un cilvēku no kojas (gultas) varēja aizmest pret pretējo sienu.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas -ziemas vētra Ohotskas jūrā (2. daļa)”(14. turpinājums)
Vadājām uz zvejas rajoniem un zivju kombinātiem dažādus aprīkojumus un citas preces, kuras nav jātur saldētājrūmēs. Vienreiz pat akmeņogļu kravu aizvedām uz Komandoru salām. Tur Ņikoļskoje ciema reidā nostāvējām veselu nedēļu, kamēr kravu ar baržām nogādāja krastā. Apskatījām arī komandora Bēringa kapu. Komandoru salās arī ir liels kotiku saudzēšanas un pētniecības centrs. Šeit 5 jūdžu attālumā, apkārt salām, stingri aizliegts signalizēt un mest vai liet aiz borta atkritumus vai citus priekšmetus.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – ziemas vētra Ohotskas jūrā”
(13. turpinājums)
1964. gada februārī mūsu kuģim Petropavlovskas kuģu remonta rūpnīcā uz pāris mēnešiem sākās remonts. Dzīvoju ar ģimeni privātā mājiņā pie vecenītes Duņas Kuro, viņas vīrs bijis igaunis, boļševiki to nošāvuši 1930. gadā. Dzīvojām 6 m2istabiņā četratā. Ja naktī vajadzēja iziet priekšistabā spainī pačurāt, tad vajadzēja kāpt pāri saliekamajai gultiņai, kurā gulēja dēls. Iziet ārā uz tualeti nevarēja, jo no februāra vidus un visu martu dikti sniga un plosījās viesuļi.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Petropavlovska”Labdien!
Šī gada 16. decembrī aprit pieci gadi, kopš Mūžībā devies pirmais un ilggadējai Latvijas Jūras akadēmijas rektors, viens no tās dibinātājiem, prof. Jānis Bērziņš.
Laiks rit, dzīve turpinās…
Taču mēs, viņa ģimene un līdzgaitnieki, kam Jānis bija ne tikai tuvs un mīļš cilvēks, bet arī sava laika simbols profesionālismam, cilvēcībai, neatlaidībai, harizmai un patriotismam, godinot viņa piemiņu, vēlamies saglabāt atmiņas ne tikai par rektoru un cilvēku, bet arī liecības par dzīvi, jūrniecību, cilvēkiem..
Turpināt lasīt “Profesora Jāņa Bērziņa piemiņai”
(12. turpinājums)
Kad no rīta uz kuģa atgriezās mūsu vīri, tad sākās atmiņu stāsti, kuru pietika ilgam laikam. Taču ar šo humāno operāciju kombināts bija glābts un valstij neradās ekonomiskie zaudējumi. Balles vakarā kopā ar kombināta vīriem un jūrniekiem sanācis aptuveni 70 vīru uz 500 sievietēm. Bijis pat grupu sekss, bijuši arī kautiņi starp sievietēm, kuras nav varējušas godīgi sadalīt Ādama dēlus. Visu to ir grūti atstāstīt, jo normāls cilvēks diezin vai ticēs, ka kaut kas tāds dzīvē vispār var notikt. Taču tas viss tomēr tā bija, jo citos kombinātos esmu līdzīgas lietas redzējis pats savām acīm un bijis teltīs un barakās, kur tevi cenšas nopirkt par šņabi vai brāgu, vai vienkārši par apaļām krūtīm un dibenu.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – darbs, svētki un brieži”
(11. turpinājums)
Sasaldēto siļķu kravu vedām uz Mago. Mago ostā krāvāmies ārā pusotras dienas, pēc tam uzņēmām zivju konservus Vladivostokai. Atpakaļceļā, Nikolajevskā, paņēmām loci un divpadsmit ločus – pasažierus, kurus vajadzēja pa ceļam nogādāt uz peldošo bāku (loču staciju) starp Lazarevo un Pogobi pašā šaurākajā vietā Tatāru šaurumā. Loči pasažieri sāka «plostot». Avansiņa Vladivostokā ilgam laikam nepietika, tāpēc otrajā dienā četratā aizgājām uz restorānu «Vladivostok », līdzi paņēmuši portfelīti ar apmēram 10 kg ikru.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Vladivostoka”
(10. turpinājums)
Traleris bija «konvertēts», t.i., visi logi, iluminatori un durvis aizmetināti un ūdensnecaurlaidību bija pārbaudījusi reģistra inspekcija. Velkošā tērauda tauva ar šēkeli bija piestiprināta pie tērauda trosēm, kuras bija izvilktas cauri enkuru klīzēm un sastiprinātas ar speciālo šēkeli. Reizi dienā jūrā apstājāmies, ar glābšanas laivu piebraucām pie velkamā kuģīša un pārbaudījām, vai nav kādi bojājumi. Trešajā naktī sacēlās vētra līdz 8-10 ballēm. Nākošajā dienā piebraukt un pārbaudīt kuģīti neizdevās. Vakara pusē novērotājs matrozis ziņoja, ka velkamais kuģelis ar priekšgalu stipri nirstot viļņos.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Magadana”
Strauji tuvojas Ziemasssvētki un arī Advente – Ziemassvētku gaidīšanas laiks un lai arī mēs visi zinām, ka šis laiks būs savādāks kā ierasts, jo apkārtējie apstākļi ir ieviesuši savas korekcijas, tomēr Ziemassvētki būs arī šogad. Pēdējos gados LJS kopā ar IMSC un citiem aicina apkārtējos cilvēkus, kā arī jūrniecības uzņēmumus un organizācijas iesaistīties Latvijas Audžuģimeņu biedrības (LAB) atbalstīšanā.
Turpināt lasīt “Ziemassvētku aicinājums”Vēstules adresāti
Informācijai:
Par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarības saglabāšanu
2021. gada 12. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) savā mājaslapā publicēja relīzi ar nosaukumu “Jūrniecības izglītībai jākļūst pieejamākai un kvalitatīvākai” , kurā vēstīja par savu nodomu reorganizēt Latvijas Jūras akadēmiju (turpmāk – LJA) un Liepājas Jūrniecības koledžu (turpmāk – LJK), iekļaujot tās Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) ekosistēmā. Ja vienas jomas izglītības iestāžu apvienošana (LJA un LJK) ir savā ziņā loģiska un pamatojama, tad jūrniecības izglītības iestāžu iekļaušana RTU ekosistēmā ir parakstīts spriedums ilgtspējīgai jūrniecības izglītības attīstībai Latvijā, jo minētā relīze ir tukšas frāzes un solījumi, ka reorganizācija pievienošanas veidā nesīs labumu jūrniecības izglītībai un kuģu virsnieku sagatavošanai Latvijā bez seguma un skaidrības par jūrniecības izglītības nākotni. Te kontekstā var skatīties uz skolas.lv projektu, kas ar labiem nodomiem uzsākts, bet pēc projekta izgāšanās un miljonu zaudēšanas atbildīgo par šādu iznākumu joprojām nav. Tāpat var skatīties uz Policijas akadēmiju un domāt, kā to esošajos apstākļos atjaunot, jo tādas idejas jau ir sākušas virmot. Ir pieņemts, ka Latvijā mums ir grūti atrast atbildīgos par dažādām sistēmas neveiksmēm. Savukārt, uz kuģa atbildīgs ir kapteinis, kas atbild par visām veiksmēm un neveiksmēm. Kas atbildēs par jūrniecības izglītības zaudēšanu? Nav arī skaidrs, vai kāds IZM ir vērtējis visus riskus, ko rada šāda pievienošana. Piemēram, jūrniecībā risku vērtēšana ir neatņemama darbība pirms darba veikšanas uzsākšanas.
Turpināt lasīt “LJA absolventu atklātā vestule par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarību”