Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Vladivostoka

Kamčatkas ainava.

(11. turpinājums)

Sasaldēto siļķu kravu vedām uz Mago. Mago ostā krāvāmies ārā pusotras dienas, pēc tam uzņēmām zivju konservus Vladivostokai. Atpakaļceļā, Nikolajevskā, paņēmām loci un divpadsmit ločus – pasažierus, kurus vajadzēja pa ceļam nogādāt uz peldošo bāku (loču staciju) starp Lazarevo un Pogobi pašā šaurākajā vietā Tatāru šaurumā. Loči pasažieri sāka «plostot». Avansiņa Vladivostokā ilgam laikam nepietika, tāpēc otrajā dienā četratā aizgājām uz restorānu «Vladivostok », līdzi paņēmuši portfelīti ar apmēram 10 kg ikru. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Vladivostoka”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Magadana

Magadana

(10. turpinājums)

Traleris bija «konvertēts», t.i., visi logi, iluminatori un durvis aizmetināti un ūdensnecaurlaidību bija pārbaudījusi reģistra inspekcija. Velkošā tērauda tauva ar šēkeli bija piestiprināta pie tērauda trosēm, kuras bija izvilktas cauri enkuru klīzēm un sastiprinātas ar speciālo šēkeli. Reizi dienā jūrā apstājāmies, ar glābšanas laivu piebraucām pie velkamā kuģīša un pārbaudījām, vai nav kādi bojājumi. Trešajā naktī sacēlās vētra līdz 8-10 ballēm. Nākošajā dienā piebraukt un pārbaudīt kuģīti neizdevās. Vakara pusē novērotājs matrozis ziņoja, ka velkamais kuģelis ar priekšgalu stipri nirstot viļņos.

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Magadana”

Ziemassvētku aicinājums

Ziemassvētku aicinājums

Strauji tuvojas Ziemasssvētki un arī Advente  – Ziemassvētku gaidīšanas laiks un lai arī mēs visi zinām, ka šis laiks būs savādāks kā ierasts, jo apkārtējie apstākļi ir ieviesuši savas korekcijas, tomēr Ziemassvētki būs arī šogad. Pēdējos gados LJS kopā ar IMSC un citiem aicina apkārtējos cilvēkus, kā arī jūrniecības uzņēmumus un  organizācijas iesaistīties Latvijas Audžuģimeņu biedrības (LAB) atbalstīšanā.

Turpināt lasīt “Ziemassvētku aicinājums”

LJA absolventu atklātā vestule par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarību

Vēstules adresāti

  • Latvijas Ministru prezidentam Krišjāņa Kariņam kungam
  • Satiksmes ministram Tālim Linkaitim
  • Izglītības un Zinātnes ministrei Anitai Muižniecei
  • Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

Informācijai:

  • VSIA “Latvijas Jūras administrācija” Valdes priekšsēdētājam Jānim Krastiņam
  • VSIA “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra vadītājam Jāzepam Spridzānam
  • Latvijas Jūras akadēmija
  • Biedrība “Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija”
  • Biedrība “Latvijas Jūrniecības savienība”
  • Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība
  • Biedrība “Latvian Crewing Companies Association”

Par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarības saglabāšanu

2021. gada 12. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) savā mājaslapā publicēja relīzi ar nosaukumu “Jūrniecības izglītībai jākļūst pieejamākai un kvalitatīvākai” , kurā vēstīja par savu nodomu reorganizēt Latvijas Jūras akadēmiju (turpmāk – LJA) un Liepājas Jūrniecības koledžu (turpmāk – LJK), iekļaujot tās Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) ekosistēmā. Ja vienas jomas izglītības iestāžu apvienošana (LJA un LJK) ir savā ziņā loģiska un pamatojama, tad jūrniecības izglītības iestāžu iekļaušana RTU ekosistēmā ir parakstīts spriedums ilgtspējīgai jūrniecības izglītības attīstībai Latvijā, jo minētā relīze ir tukšas frāzes un solījumi, ka reorganizācija pievienošanas veidā nesīs labumu jūrniecības izglītībai un kuģu virsnieku sagatavošanai Latvijā bez seguma un skaidrības par jūrniecības izglītības nākotni. Te kontekstā var skatīties uz skolas.lv projektu, kas ar labiem nodomiem uzsākts, bet pēc projekta izgāšanās un miljonu zaudēšanas atbildīgo par šādu iznākumu joprojām nav. Tāpat var skatīties uz Policijas akadēmiju un domāt, kā to esošajos apstākļos atjaunot, jo tādas idejas jau ir sākušas virmot. Ir pieņemts, ka Latvijā mums ir grūti atrast atbildīgos par dažādām sistēmas neveiksmēm. Savukārt, uz kuģa atbildīgs ir kapteinis, kas atbild par visām veiksmēm un neveiksmēm. Kas atbildēs par jūrniecības izglītības zaudēšanu? Nav arī skaidrs, vai kāds IZM ir vērtējis visus riskus, ko rada šāda pievienošana. Piemēram, jūrniecībā risku vērtēšana ir neatņemama darbība pirms darba veikšanas uzsākšanas.

Turpināt lasīt “LJA absolventu atklātā vestule par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarību”

Iznācis jaunais žurnāla Jūrnieks numurs 2021-5

Žurnāls Jūrnieks 2021-5

Pa vidu visiem notikumiem Latvijā un pasaulē un nozares aktualitātēm, šajā numurā centrālie stāsti ir par jūrniecības izglītību, sāgu ap Latvijas Jūras akadēmijas pievienošanu RTU. Šo un arī citus nozares jaunumus var lasīt Šeit .

Citus žurnāls Jūrnieks izdevumus var atrast LJS mājaslapā šeit: https://www.ljs.lv/zurnals-jurnieks/

Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – darbs traleru flotē

Skats uz Petropavlovskas ostu Kamčatkā

(9. turpinājums)

Vispār jau A. D. bija labs un izdarīgs palīgs, tikai dikti mīlēja iedzert, un ostās pēc iespējas nelaida garām nevienu meiteni, visur viņam bija mīļākās. Ar A. D. vienmēr varēja aiziet kopā pie daiļā dzimuma pamīlēties, ja tikai bija pāris pudeļu līdzi. Tādā veidā varējām izbēgt no riska noķert kādu slimību ar gadījuma iepazīšanos kaut kur uz ielas vai restorānā. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – darbs traleru flotē”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – šmorētas zosis un suņa gaļa

Tīklu izvilkšana Bēringa jūrā. 1962. g.

(8. turpinājums)

Es nospiedu trauksmes signālu un pa translāciju izsaucu uz klāja komandu. Pēc 15 minūtēm vienā no dušas telpām mums bija 22 zosis. Visas zosis pēc saduršanās ar kuģa virsbūvi bija ar dažāda veida ievainojumiem. Mūsu pavārs izrādījās meistars un 40 minūšu laikā puse no zosīm bija apstrādātas, novilkta āda ar visām spalvām. Otru pusi atdevām uz otru kuģi, jo viņu prožektoru gaismā neviena zoss nebija ielidojusi. Nolēmām, ka tā ir Neptūna dāvana mums Jaunajā gadā. 24.00 piecas zosis jau bija izšmorētas un kūpēja uz svētku galda. Iedzeršanai, protams, vajadzēja lietot tējas glāzes ar platiem dibeniem, jo, braucot cauri ledus laukiem, svētku galds diezgan stipri kratījās. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – šmorētas zosis un suņa gaļa”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – čūska autobusā un paaugstinājums amatā

Sovgavaņa. 1956. g.

(7. turpinājums)

1959. gadā pirms maija svētkiem iznāca kuriozs gadījums kapteinim Poļkam. Viņš savā portfelī bija ielicis trīs lielus zušus un veda mājās no Vecmīlgrāvja uz centru. Autobuss bija pārpildīts, pēkšņi kāda sieviete šausmās iekliegusies: „Glābiet, čūska!». Šoferis autobusu apturējis, atvēris durvis, un uzreiz autobuss bijis tukšs. Kapteinis piecēlies, ieraudzījis, ka pa grīdu lokās viens viņa zutis, taču nav to ņēmis, bet arī steidzīgi izkāpis no autobusa un ar pārpalikušajiem diviem zušiem gājis atpakaļ uz iepriekšējo pieturu. Citādi varēja gadīties, ka viņu iekausta par šādu cilvēku izāzēšanu. Gada beigās kapteinis devās atvaļinājumā, bet mani nozīmēja viņa vietā. Tā es pirmo reizi mūžā kļuvu par kuģa kapteini. Ar pienākumiem tiku galā normāli. Arī priekšniecība bija ar mani apmierināta. Pēc draugu ieteikuma iestājos kompartijā, jo citādi mani brīdināja, ka kapteiņa amatu ieņemt nevarēšu un būšu mūžīgais vecākais stūrmanis. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – čūska autobusā un paaugstinājums amatā”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – atvaļināšanās no kara flotes

Pavārs atlasījis mencas pusdienām uz ekspedīcijas kuģa «Mazirbe». 1959. g.

(6. turpinājums)

Diviziona komandieris, kuru mēs saucām par Šakāli, mums ar Žeņu paziņoja, ka par disciplīnas pārkāpumiem nedemobilizēs mūs kā normālus virsniekus, bet izdzīs no flotes ar vilka pasi un ka mūs abus pēc tam pat krematorijā uz sadedzināšanu nepieņems, ne tikai kaut kur darbā. 

Pēc trijām nedēļām par 4 stundu nokavēšanu uz dienestu mēs abi ar Žeņu atkal dabūjām 10 diennaktis aresta no tā paša Šakāļa. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – atvaļināšanās no kara flotes”

Kapteiņa Ēvalda Grāmatnieka pārdomas par Jūras akadēmijas pievienošanu RTU

Šodien, kad rit diskusijas par Jūras akadēmijas pievienošanu RTU vajag “zvanīt visos zvanos”, kur tikai var un rakstīt visur, ieskaitot m.pr.Kariņu un pr.Levitu!

Jo skaidrs ka visi tie “lēmēji” ar dežūr vārdu salikumu “…uzlabot jūrniecības izglītību visos līmeņos…” pilda uzdevumu! Jo nav deklarēti skaidri iemesli-kapēc, kas ir slikti? Samazināt augstskolu skaitu? Kad agrāk gandrīz katrā Latvijas ciematā dibināja augstskolas, tad pie varas bija citi lēmēji! Tagadējie lēmēji nesaprot un viņus pat neinteresē kādas katastrofālas sekas pēc dažiem gadiem draud Latvijas jūrniekiem, Latvijai izkļūstot no IMO baltā saraksta! Praktiski jūrnieki paliks bez darba! Un tad būs par vēlu un tad tas nevienu neinteresēs un tie “lēmēji” jau būs miskastē!

Turpināt lasīt “Kapteiņa Ēvalda Grāmatnieka pārdomas par Jūras akadēmijas pievienošanu RTU”