
28. aprīlī tika sasaukta LJS biedru sapulce, uz kuru bija uzaicināti arī IZM, SM pārstāvji, LJS sadarbības partneri un atbalstītāji, lai kopā pārrunātu un diskutētu par jūrniecības izglītības aktualitātēm.
Turpināt lasīt “LJS biedru sapulce 2022”Latvijas Jūrniecības savienība
Latvji brauciet jūriņā!
Šajā kategorijā tiks apkopoti raksti par Latvijas Jūrniecības vietām, institūcijām un notikumiem!
28. aprīlī tika sasaukta LJS biedru sapulce, uz kuru bija uzaicināti arī IZM, SM pārstāvji, LJS sadarbības partneri un atbalstītāji, lai kopā pārrunātu un diskutētu par jūrniecības izglītības aktualitātēm.
Turpināt lasīt “LJS biedru sapulce 2022”Vēstules adresāti
Informācijai:
Par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarības saglabāšanu
2021. gada 12. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) savā mājaslapā publicēja relīzi ar nosaukumu “Jūrniecības izglītībai jākļūst pieejamākai un kvalitatīvākai” , kurā vēstīja par savu nodomu reorganizēt Latvijas Jūras akadēmiju (turpmāk – LJA) un Liepājas Jūrniecības koledžu (turpmāk – LJK), iekļaujot tās Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) ekosistēmā. Ja vienas jomas izglītības iestāžu apvienošana (LJA un LJK) ir savā ziņā loģiska un pamatojama, tad jūrniecības izglītības iestāžu iekļaušana RTU ekosistēmā ir parakstīts spriedums ilgtspējīgai jūrniecības izglītības attīstībai Latvijā, jo minētā relīze ir tukšas frāzes un solījumi, ka reorganizācija pievienošanas veidā nesīs labumu jūrniecības izglītībai un kuģu virsnieku sagatavošanai Latvijā bez seguma un skaidrības par jūrniecības izglītības nākotni. Te kontekstā var skatīties uz skolas.lv projektu, kas ar labiem nodomiem uzsākts, bet pēc projekta izgāšanās un miljonu zaudēšanas atbildīgo par šādu iznākumu joprojām nav. Tāpat var skatīties uz Policijas akadēmiju un domāt, kā to esošajos apstākļos atjaunot, jo tādas idejas jau ir sākušas virmot. Ir pieņemts, ka Latvijā mums ir grūti atrast atbildīgos par dažādām sistēmas neveiksmēm. Savukārt, uz kuģa atbildīgs ir kapteinis, kas atbild par visām veiksmēm un neveiksmēm. Kas atbildēs par jūrniecības izglītības zaudēšanu? Nav arī skaidrs, vai kāds IZM ir vērtējis visus riskus, ko rada šāda pievienošana. Piemēram, jūrniecībā risku vērtēšana ir neatņemama darbība pirms darba veikšanas uzsākšanas.
Turpināt lasīt “LJA absolventu atklātā vestule par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarību”Šodien, kad rit diskusijas par Jūras akadēmijas pievienošanu RTU vajag “zvanīt visos zvanos”, kur tikai var un rakstīt visur, ieskaitot m.pr.Kariņu un pr.Levitu!
Jo skaidrs ka visi tie “lēmēji” ar dežūr vārdu salikumu “…uzlabot jūrniecības izglītību visos līmeņos…” pilda uzdevumu! Jo nav deklarēti skaidri iemesli-kapēc, kas ir slikti? Samazināt augstskolu skaitu? Kad agrāk gandrīz katrā Latvijas ciematā dibināja augstskolas, tad pie varas bija citi lēmēji! Tagadējie lēmēji nesaprot un viņus pat neinteresē kādas katastrofālas sekas pēc dažiem gadiem draud Latvijas jūrniekiem, Latvijai izkļūstot no IMO baltā saraksta! Praktiski jūrnieki paliks bez darba! Un tad būs par vēlu un tad tas nevienu neinteresēs un tie “lēmēji” jau būs miskastē!
Turpināt lasīt “Kapteiņa Ēvalda Grāmatnieka pārdomas par Jūras akadēmijas pievienošanu RTU”Jūrniecības izglītība Latvijā ir no Ainažu jūrskolas laikiem. Tāpat arī stāsts par Latvijas Jūras akadēmiju un RTU sākās jau kādu laiku atpakaļ. Tas viss sākās, kad Latvijas Jūras akadēmija pameta Rīgas Tehnisko universitātu un kļuva par neatkarīgu augstākās izglītības iestādi. Kopš tā laika RTU ir vēlējusies dabūt Latvijas Jūras akadēmiju savā paspārnē atpakaļ.
Turpināt lasīt “Jūrniecības izglītība un cīņa par jūrniecības identitātes nezaudēšanu!”Tālbraucējs kapteinis Arvīds Ludeviks dzimis 1912. gada 17. augustā Dundagas pagasta Saunaga ciemā. Agrajā jaunībā braucis uz mazajiem piekrastes buriniekiem, bet 1929. gada agrā pavasarī, tikai sešpadsmit gadus vecs, būdams tvaikoņa “Kaupo” kuģa puika, dodas uz Rietumeiropu. Pirmajam tālajam braucienam seko citi, taču Arvīds nolemj iegūt kapteiņa diplomu. Tā arī sākas A.Ludevika stāsts par K.Valdemāra jūrskolu.
(10 min lasāmgabals)
Turpināt lasīt “Kā mēs cirtām ceļu dzīvē! – Arvīda Ludevika atmiņu stāsts par mācībām Krišjāņa Valdemāra jūrskolā”Reizēm ir labi celties un doties ceļā. Šodien piedāvājam kopā izstaigāt Ainažus – mazu, bet Latvijas jūrniecībai nozīmīgu pilsētu! Atliek vien uzklikšķināt uz vēsturiskā Ainažu pilsētas attēla un doties ceļā!
Foto un apraksts: Inta Balode
Ekskursija tapusi 2021.gada martā.
Ekskursijā pa Latvijas bākām var doties šeit: https://www.ljs.lv/2018/11/26/latvijas-bakas/
Valsts prezidents Egils Levits 2020. gada decembrī piešķīra Cildinājuma rakstu viceadmirālim Gaidim Andrejam Zeibotam par patriotisku izglītojošo pasākumu organizēšanu. Sveicot viceadmirāli ar šo atzinību LJS nopublicē A.Freibergas sagatavoto rakstu, kuru izlasot ikvienam ir iespēja iepazīt daļiņu no tēvzemes mīlestības, kas veido šo godavīru.
K.Valdemāra jūrskolai 28. novembrī palika 100 gadi, atceroties šo gadadienu Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kuģniecības vestures zālē ir izveidota vitrīna, kurā eksponētas dažādas vēsturiskas liecības par šo laika posmu.
Kad tiek runāts par Rīgas Jūrskolas (RJS) mācību kuģiem, bieži tiek pieminēta trīsmatu barkentīna “ Kapella”. Retāk tiek runāts par diviem motorkuģiem, kuri arī savā laikā kalpoja topošo flotes virsnieku sagatavošanā. Daudzi RJS kursanti savu pirmo praksi izgāja uz motorkuģiem “Bru” un “Alušta”. Abiem kuģiem bija garš mūžs, tāpēc šis stāsts būs vairāk par šiem kuģiem un viņu likteni.
Turpināt lasīt “Rīgas Jūrskolas mācību kuģi un to liktenis”Katram kuģim ir nepieciešama osta un tāpēc labi, ka nedzirdīgā zvejnieka Laimoņa Veidemaņa darinātie buru kuģi atkal ir pietauvojušies ostā. Laura Kļaviņa – Laimoņa mazmeita un kolekcijas īpašniece 2019. gada augustā sazinājās ar LJS un priecīgi ziņoja, ka Rojas buru kuģu kolekcija ir pārvākusies uz jaunām un kuģīšiem piemērotākām telpām Rojas autosostā.*