Par ostu reformu – pārdomas bez statistikas

Ostu reforma ir iesprūdusi kaut kur starp vēlmi reformēt ostu pārvaldību un neskaidriem ieguvumiem, ko pārvaldības modeļa maiņa dos. Ostu reforma nozares dienaskārtībā ir jau vairākus gadus, tomēr ne līdz galam izplānota, ne līdz galam uzsākta, ar lielu risku, ka tā nemaz netiks īstenota. Kā galvenais arguments no reformas virzītāju puses tiek piesaukts tas, ka ostu pārvaldības modelis nav efektīvs, neatbilst OECD rekomendācijām un, ieviešot valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus ostu pārvaldībā, tā tiks atbrīvota no politiskās ietekmes, jo tiks nodota konkursa kārtībā atlasītu profesionāļu rokās. Tomēr jāsaprot, ka ostu pārvaldības modeļa maiņa nav garantija ostu attīstībai, jo institucionālajai reformai nevajadzētu būt pašmērķim, bet tikai līdzeklim, lai sasniegtu konkrētus un skaidri definētus sabiedrības interešu mērķus. Būtisks trūkums šai reformai ir tas, ka tās pamatā nav skaidri noteiktu mērķu.

Turpināt lasīt “Par ostu reformu – pārdomas bez statistikas”

Nevalstisko organizāciju loma jūrniecības nozares attīstībā

LJS valdes priekšsēdētājs R.Gailītis prezentē LJS darbības stratēģiju

2023. gada 15. septembrī  Rīgas Brīvostas pārvaldes telpās notika jūrniecības nozares seminārs, kurā tika prezentēta Latvijas Jūrniecības savienības darbības stratēģija, kas izstrādāta projekta “Enkurs – 2023” ietvaros, un notika diskusija par jūrniecības nevalstisko organizāciju lomu jūrniecības nozares attīstībā.

Diskusijā  par nevalstisko organizāciju lomu jūrniecības nozares attīstībā Latvijā piedalījās Latvijas  Kuģu kapteiņu asociācijas prezidents Jāzeps Spridzāns, Latvijas Kuģu mehāniķu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edijs Štāls, LVR flotes valdes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš un LSC valdes padomnieks Ģirts Apsītis, bet diskusiju vadīja Latvijas Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētājs Roberts Gailītis.

Turpināt lasīt “Nevalstisko organizāciju loma jūrniecības nozares attīstībā”

Viedoklis par Latvijas jūrniecību

Ar ambīcijām pierādīt

Ja pārdomājam, kāds tad jūrniecības nozarei bija 2022. gads, tad atbilde ir – dažāds. Jo, lai arī cīņa par jūrniecības izglītības autonomiju tika zaudēta, tomēr bija arī priecīga atziņas par jūrniecības sabiedrības Atmodu, ko stiprināja jaunu cilvēku piepulcēšanās LJS, par kuras tālāko likteni vēl pavisam nesen daudzi bija diezgan skeptiski noskaņoti.

Galvenā gada atziņa: nozarei jābūt vienotai, jānāk kopā, lai paveiktu labas un lielas lietas, ne tiki personīgi, bet par valsti domājot.

Turpināt lasīt “Viedoklis par Latvijas jūrniecību”