2025.gada 17. oktobrī RTU Liepājas Jūrniecības koledžā pulcējās gan nozares profesionāļi, gan studenti, lai kopīgi runātu par jauniešu piesaisti jūrniecībai un nākotnes iespējām šajā nozarē.
No jūrniecības nozares puses diskusijā piedalījās:
- Uldis Ozols, aktīvs kuģu mehāniķis un Latvijas Kuģu mehāniķu asociācijas biedrs,
- Juris Čapass, Latvijas Kruingu asociācijas valdes loceklis,
- Elīna Dimza, RTU Liepājas Jūrniecības koledžas direktora pienākumu izpildītāja,
- Valdis Melnis, aktīvs kapteinis un RTU Liepājas Jūrniecības koledžas pasniedzējs,
- Roberts Gailītis, Latvijas Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētājs,
- Jānis Džeriņš, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks
- Atūrs Lunte un Aldis Brumbergs ,Latvijas Jūras spēku pārstāvji.
Jauniešu aptauja
Diskusijas sākumā 45 jaunieši aizpildīja aptauju, kuras rezultāti parāda, kas šobrīd motivē jauniešus izvēlēties jūrniecību, kādas ir viņu cerības un kāpēc nozare zaudē popularitāti viņu skatījumā.
Galvenie iemesli jauniešiem izvēlēties jūrniecību
- Finansiālās iespējas / algu potenciāls – 34 respondenti to min kā galveno iemeslu.
- Ceļošanas un pasaules redzēšanas iespējas – 23.
- Interese par jūru un kuģošanu kopš bērnības – 21.
- Karjeras iespējas – 17.
- Ģimenes tradīcijas vai draugu ietekme – 14.
- Daži minēja arī iespēju pelnīt labi ar minimālu pieredzi (1) un interesi par mehāniku (1).
Kā jaunieši nonāca pie lēmuma
- Ģimenes locekļi vai paziņas jūrnieki – 25 respondenti min, ka viņus iedvesmoja radinieks vai draugs, kas strādā jūrniecībā.
- Draugi, skolotāji vai mentori – 13 atzīmē, ka lēmumu ietekmēja cilvēks, kurš pastāstīja par jūrnieku karjeru.
- Personīga interese un bērnības sapnis – 12.
- Jūras piedzīvojumi (ceļojumi, regates, burāšana) – 9.
- Mediju, filmu vai grāmatu ietekme – 6.
- Karjeras dienas/praktiskās ekskursijas – 4.
Informācijas avoti un sociālie tīkli
- Informācijas ieguve: lielākā daļa par jūrniecības izglītību uzzinājuši no koledžu/augstskolu mājaslapām (22), sociālajiem tīkliem un tiešsaistes reklāmām (14) un skolas karjeras konsultantiem (10).
Kādus sociālos tīklus jaunieši izmanto, kur viņus varētu uzrunāt ?
- Sociālie tīkli: populārākie ir WhatsApp/Telegram (39), Instagram (35), TikTok (33), YouTube (33), Snapchat (30) un Facebook (20). LinkedIn un X/Twitter izmanto mazāka daļa; divi respondenti sociālos tīklus neizmanto vispār.
Kā piesaistīt jauniešus jūrniecībai
Respondenti uzsver, ka jauniešus vislabāk piesaista labs atalgojums un karjeras iespējas, kā arī ceļošanas un piedzīvojumu iespējas. Pēc viņu domām, efektīvi ir:
- Apmaksātas prakses un kadetu programmas: dod reālu ieskatu profesijā un finansiālu motivāciju (atbalsta 30).
- Karjeras dienas un vieslekcijas skolās: uzņēmumu un jūrnieku prezentācijas jauniešiem (atbalsta 10).
- Praktiskās darbnīcas, simulācijas un mācību kuģa pieredze: ļauj “sataustīt” profesiju (atbalsta 4).
- Jauniešiem jāpiedāvā vizuāli materiāli, stāsti un mūsdienīgu kuģu piemēri; jāuzsver iespēja ceļot un nopelnīt.
Kāpēc jūrniecība zaudē popularitāti
Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka jaunieši jūrniecību neizvēlas, jo:
- Ilgi prombūtnes periodi no ģimenes un draugiem (37).
- Grūti darba apstākļi un augsts risks (21).
- Stereotipi par zemu sociālo statusu vai vecmodīgu profesiju (13).
- Trūkst informācijas par karjeras iespējām un izaugsmi (10).
Diskusija
Diskusijas laikā tika pārrunāti aktuāli jautājumi – kā jauniešiem radīt interesi par jūrniecības karjeru, kā modernizēt izglītības procesu un kā stiprināt saikni starp mācību iestādēm un industriju. Dalībnieki uzsvēra, ka jūrniecība piedāvā plašas starptautiskas karjeras iespējas, taču ir nepieciešams mērķtiecīgi informēt jauniešus par šo profesiju daudzveidību un pievienoto vērtību.
Roberts Gailītis, LJS valdes priekšsēdētājs, diskusijā jautāja gan to, ko kruinga kompānijas sagaida no jaunajiem speciālistiem, gan to, kādu attieksmi uz kuģiem sagaida kuģu virsnieki no praktikantiem. Jānis Džeriņš uzsvēra jūrniecības izglītības nozīmi Liepājas reģiona attīstībā, bet jūrasspēku pārstāvji dalījās ar pieredzi un savu redzējumu par civilo un militāro jūras speciālistu piesaistes mijiedarbību.
Studenti aktīvi iesaistījās sarunā, dalījās ar savu motivāciju izvēlēties jūrniecību un piedāvāja idejas, kā mācības un prakses padarīt vēl mūsdienīgākas un pievilcīgākas jaunajai paaudzei.
Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka nepieciešama ciešāka sadarbība starp nozares uzņēmumiem, izglītības iestādēm un nozares asociācijām, lai kopīgi veidotu un popularizētu jūrniecības tēlu. .
Šī diskusija notika projekta “Enkurs 2025” ietvaros, ko īsteno Latvijas Jūrniecības savienība sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu.
Bildes no diskusijas
Foto: Roberts Klēpis