2018. gada marta beigās, kā katru gadu notika LJS biedru sapulce. Šogad sapulcē lielākā vērība bija pievērsta izglītības jautājumiem.
Sapulci apmeklēja gan Satiksmes Ministrs Uldis Augulis, kurš pasniedza SM atzinības rakstus, gan Jūrlietu departamenta vadītāja Laima Rituma. Sapulcē arī uz brīdi bija atnācis Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš, kurš ir ilggadīgs LJS biedrs.
Sapulces iesākumā tika atskaņota Latvijas valsts himna, ievēlēts sapulces vadītājs un sekretārs, kā arī apstiprināta sapulces dienaskārtībā. Pēc ievadformalitātēm Satiksmes Ministrs sniedza nelielu uzrunu klātesošajiem, kā arī pasniedza Satiksmes Ministrijas atzinības rakstus kapteinim Antonam Ikauniekam un kapteinim Kārlim Seskam.
Ejot līdzi laikam, tika pirmo reizi izmēģināta iespēja video tiešraidei un Satiksmes Ministra runa, kā arī apsveikumi tika translēti tiešraidē LJS sociālā tīkla facebook lapā. Video no tiešraides ir apskatāms šeit!
Pēc Ministra apsveikumiem LJS atzinības raksti par ieguldījumu jūrniecības izglītības attīstībā tika pasniegti LJA pasniedzējiem Ērikam Koržeņevskim un Valdim Priedniekam, kā arī LJK pasniedzējiem Tatjanai Utrobinai un Vladimiram Januškinam.
Pēc apbalvošanas LJS sapulcē tradicionāli uzstājās Rīgas jūrskolas ansamblis Naura Indzera vadībā.
Pēc muzikālās pauzes LJS valdes priekšsēdētājs sniedza LJS biedriem un klātesošajiem savu ziņojumu, kurā atskatījās uz iepriekšējā gadā paveikto un tradicionālajām aktivitātēm kā Enkurs, paaudžu stafete Ainažos u.c. Īsi iepazīstināja ar valdes darbību, sēžu kārtību, norādot ka valdes sēdes ir atklātas un aicināts ir ikviens. LJS ir atvērta organizācija gan fiziskām, gan juridiskām personām.
LJS biedri tika iepazīstināti ar zvērināta revidenta ziņojumu par LJS pārskatu, kā arī vienbalsīgi apstiprināja gada pārskatu par 2017. gadu un revidentu nākošajam periodam.
Pēc A.Vjatera ziņojuma LJS valdes loceklis Roberts Gailītis informēja klātesošos paŗ pēdējā laika aktivitātēm sociālajos tīklos un mājaslapas darbību. Kopumā ir veiksmīgi izdevies atjaunot LJS mājaslapas darbību ( 2018. gada pirmajos mēnešos LJS lapa tika apmeklēta 1700 reizes) , kā arī LJS aktivtātes piesaista regulāru sabiedrības uzmanību, kura ir ievērojami augusi pēdējā gada laikā, pateicoties gan stūrmaņa blogam, gan stāstiem par jūrniecības personībām.
VAS „Jūras Administrācija” Jūrnieku reģistra vadītāja Spridzāna informācija par jūrniecības nozares speciālistu sagatavošanu
VAS “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra vadītājs Jāzeps Spridzāns savā ziņojumā pievērsās izglītības jautājumiem. Iepazīstināja klātesošos ar Transporta un Attīstības pamatnostādnēs iekļauto informāciju, kas attiecas uz jūrniecības izglītības jautājumiem. Šobrīd atbilstoši situācijas izvērtējumam, ņemot vērā pieprasījumu kritumu pasaules flotē, ir būtiski veicināt ierindas jūrnieku pārkvalifikāciju par virsniekiem, jo joprojām pasaules flotē lielākais trūkums ir pēc vadības līmeņa virsniekiem.
Kā norādīja J.Spridzāns, lai nodrošinātu starptautiskajiem un ES standartiem atbilstošas, ilgtspējīgas jūrniecības apakš nozares stabilu izaugsmi, Transporta attīstības pamatnostādnēs ir skaidri norādīti vairāki uzdevumi:
- Veicināt ierindas jūrnieku pārkvalifikāciju par kuģu virsniekiem, lai palielinātu virsnieku īpatsvaru;
- Pārskatīt profesionālo vidējo jūrskolu darbības konceptu, atbilstoši darba tirgus vajadzībām.
- Pārstrukturēt programmas atbilstoši darba tirgus vajadzībām
- Veicināt jauniešu piesaisti jūrnieku profesijai.
Norādīja, ka papildus nepieciešams kā nozīmīgu uzdevumu izcelt piekto uzdevumu:
Autonomas jūrniecības izglītības sistēmas saglabāšana un pilnveidošana atbilstoši jūrniecības apakšnozares specifikai, tai skaitā finansējuma modeļa uzlabošana.
J.Spridzāns norādīja, ka, lai arī sabiedrībā ir diskusijas par jūrniecības izglītības piederību, tomēr viņa skatījumā, esošajā situācijā ir optimāli, ka jūrniecības izglītības iestādes atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. J.Spridzāns arī iepazīstināja klātesošos ar aktuālajiem rezultātiem par jūrnieku skaitu, uzņemšanas rezultātiem un studējošo skaitu izglītības iestādēs. Kopumā jūrnieku skaits pēdējos gados ir stabils (aptuveni 12 500 jūrnieku), kaut arī pēdējos gados ir vērojama neliela tendence skaitam samazināties (4% pēdējos piecos gados). Jūrniecības izglītības iestādēs 2017./2018. m.g. ir uzņemtas 500 personas, bet mācās 2155 personas. Jūrniecības izglītības programmas 2017. gadā absolvēja 112 kuģu vadītāji, 67 kuģu mehāniķi, 5 kuģu elektromehāniķi, kā arī 46 mazie kuģu mehāniķi (līdz 750 kW) un 48 mazie kuģu vadītāji (līdz 500 BT).
J.Spridzāns iepazīstināja klātesošos ar jūrniecības izglītības sistēmas darbību un informēja, ka paredzamas izmaiņas, jo šobrīd tiek pārskatītas jūrskolu programmas. Ir paredzams, ka no 2018. gada pirmā septembra jūrskolās tiks uzsākts īstenot jaunās programmas : “Kuģu vadītājs uz kuģiem līdz 3000 BT” un “kuģu mehāniķis uz kuģiem ar galvenā dzinēja jaudu līdz 3000 kW”. Lai arī jūrniecības izglītības sistēmas tīkls, Latvijā ir attīstīts, tomēr kā trūkums ir minams, ka trūkst jaunu un “svaigu” pasniedzēju. Pieminēja ārvalstu jūrnieku tendences mācību centros Latvijā, ka to kļūst vairāk, kas liecina par mācību centru spēju nodrošināt apmācības kvalitāti.
Ziņojuma nobeigumā J.Spridzāns norādīja, ka nepieciešams pārskatīt jauniešu piesaistes jūrniecībai stratēģiju, jo valstī ir sliktas zināšanas par jūrniecību. Konkurss “Enkurs” ir vērtējams kā konkurss, ārpusskolas sacensības nevis pasākums, kas apzināti piesaista jauniešus jūrniecība. Ir pat dalībnieki, kas neapzinās konkursa “Enkurs” sasaisti ar jūrniecību. Tāpēc tuvākajā laikā būtu nepieciešams pārskatīt pasākumus, kas darbojas ar mērķi piesaistīt jauniešus jūrniecībai.
Atbildot uz J.Brūnava jautājumu cittautiešiem datos par jūrnieku skaitu, J.Spridzāns norādīja, ka aktīvo jūrnieku skaits nozīmē Latvijā sertificētos jūrniekus ar derīgiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, lai arī tas iekļauj datus par citu valstu jūrniekiem, kas sertificējušies Latvijā, tomēr šādu jūrnieku nav daudz – aptuveni 100 jūrnieku.
Latvijas Jūras akadēmijas rektora p.i. Andreja Zvaigznes ziņojums par jūrniecības izglītības aktualitātēm
LJA rektora p.i. A. Zvaigzne iepazīstina ar LJA aktualitātēm pagājušajā gadā. Norāda, ka pagaidām ir saņemtas IZM garantijas, ka tuvākā laikā netiek plānoti konsolidācijas pasākumi ar LJA iesaisti. Atzīmēja, ka pagājušajā gadā ir veiksmīgi izieta EMSA pārbaude, kas apliecināja LJA spēju nodrošināt apmācības kvalitāti. Uzņemto personu skaita ziņā akadēmijā ir piedzīvots kritums par 10% salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Uzņemšanā jūrskolā ir jau vērojamas pozitīvas tendences. LJA studē aptuveni 1% no visiem un 5% no inženierzinātnēs studējošajiem. Lai arī LJA aktīvi iesaistās studējošo rekrutēšanas pasākumos (Enkurs, vizītes skolās reģionos, informācija mājaslapā u.c.) tomēr, kā liecina uzņemto studentu aptauja būtiska loma viņu lēmumam iestāties LJA ir tieši apstāklim, ka vai nu ģimenē, vai netālu ir bijis kāds jūrnieks, tāpēc A.Zvaigzne aicināja LJS arī aktīvi iesaistītes profesijas popularizēšanā, lai vairāk cilvēku uzzinātu par jūrniecības profesiju. A.Zvaigzne iepazīstināja arī LJA aktivitātēm ārvalstu studējošo piesaistē no Indijas.
Tāpat arī A.Zvaigzne iepazīstināja ar LJA pētniecības institūta darbību, tas ir restrukturizēts, ir pieņemti darbā jauni pētnieki, kā arī notiek darbs pie jaunu pētījumu virzienu attīstīšanas, kā pēdējais virziens ir minams “kiberdrošība”. Tāpat arī notiek studentu pētnieciskā darba attīstība, pirmo gadu studentiem bija sava zinātniskā konference. Kā katru gadu notiks arī starptautiskā konference un tiek organizēti zinātniskie lasījumi. Attiecībā par jūrskolām, A.Zvaigzne norādīja, ka notiek aktīvs darbs pie programmu izstrādes, bet bažas sagādā prakse un prakses vietu nodrošināšana. Pagājušā gada beigās tika atklāta arī ilggadējā LJA rektora, LJS biedra J.Bērziņa auditorija. Iepazīstināja arī klātesošos ar finansējuma jautājumiem LJA. Tāpat arī savā ziņojumā pieskārās arī sagaidāmajām kuģniecības attīstības tendencēm Eiropā, kas saistītas ar vides un tehnoloģijas jautājumiem, ņemot vērā tendences kā digitalizācija, kiberdrošība un autonomu kuģu attīstība.
Liepājas Jūrniecības koledžas pārstāvju ziņojums
LJK direktors V.Dreimanis nevarēja ierasties uz LJS biedru sapulci. Viņa vietā uzstājās LJK pasniedzējs Eduards Raits un pasniedzēja Elīna Dimza. Eduards Raits savā ziņojumā iepazīstināja klātesošos ar koledžas tēla veidošanas jautājumiem, kā formu ieviešanu LJK, uzsvēra prestiža nozīmi un iepazīstināja ar LJK ētikas kodeksa izstrādi, kā arī pieskārās latviešu valodas apmācības nozīmei izglītības procesā. Elīna Dimza iepazīstināja ar pēdējā laika aktivitātēm LJK kā dalību “Erasmus plus” programmā, darbu pie jūrskolu programmām, uzsvēra prakšu nozīmi izglītības procesā un aicināja pievērst uzmanību komunikācijas nozīmei, lai veicinātu sadarbību starp dažādām jūrniecības institūcijām.
Novikontas Jūras koledžas izpilddirektora D.Semjonova informācija
Novikontas Jūras koledžas izpilddirektors D.Semjonova sniedz informāciju par Novikontas Jūras koledžas aktualitātēm. Galvenokārt uzmanība šobrīd tiek pievērsta pasniedzēju kvalitātes uzlabošanai, lai varētu pilnvērtīgi tikt izmantotas visas pieejamās tehnoloģijas, kā arī pašu tehnoloģiju pilnveidošana. Tāpat arī nozīmīgu lomu spēlē studiju programmu pastāvīga pilnveide. Šobrīd būtiska loma ir studentu motivācijai, lai sekmētu viņus veiksmīgāk apgūt jūrnieka profesiju un kļūt par nozares profesionāļiem. Tāpat D.Semjonovs aicināja LJS turpināt darbību, lai kļūtu par sadarbības platformu starp dažādiem jūrniecības nozares spēlētājiem, kas ļautu veiksmīgi attīstīt jūrniecības cilvēkresursus Latvijā.
Debates
LJS valdes loceklis Gunārs Trukšāns savā uzrunā pievērsās jūrnieku profesijas prestiža samazinājumam, saistot to ar jūrnieku sociālā nodrošinājuma jautājumiem. Tāpat arī norādīja, ka atalgojums starp krasta un jūras profesijām izlīdzinās.
Antons Ikaunieks sniedza savu komentāru par Gunāra Trukšāna ierosināto tematu, norādot, ka jūrnieki paši negrib maksāt sociālo nodokli, kaut arī viņiem ir visas iespējas to darīt, lai saņemtu pensiju.
Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības viceprezidents Andrejs Umbraško sniedza nelielu komentāru par jūrniekiem un nodokļiem, norādot, ka šobrīd jūrnieki var brīvprātīgi maksāt sociālos nodokļus, kas viņiem dod iespēju saņemt sociālos pakalpojumus, tomēr liela daļa jūrnieku izvēlas nemaksāt sociālos nodokļus. Ir grūti piespiest kuģu īpašniekus no trešajām valstīm (ārpus ES) piespiest maksāt nodokļus Latvijai, tāpēc optimālākais variants ir brīvprātīgā sociālā nodokļa maksāšanas shēma.
Alberts Evertovskis sniedza ziņojumu saistībā ar pēdējā laika aktuālo tematu “māja -kuģis”. Savā ziņojumā viņš norādīja, ka Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm šobrīd nepastāv regulējums būvniecībai uz ūdens. Būvniecība uz ūdens ir attīstīta citās Eiropas valstīs kā Anglija, Nīderlande u.c., tāpēc ir nepieciešams domāt par normatīvās bāzes izveidi, lai šo jautājumu varētu laicīgi regulēt, jo tas ir tikai laika jautājums, kad arī Latvijā attīstīsies dažāda veida būvniecība uz iekšējiem ūdeņiem.
Jānis Brūnavs savā uzrunā pievērsās jūrniecības izglītības attīstībai Latvijā pēdējos 27 gados, kā arī atskatījās uz lietām, kas ir izdarītas un sakārtotas šajā jomā. Piemēram, Būtiski bija panāktmācības valsts valodā LJA. J.Brūnavs norādīja, ka liela vērība ir jāpievērš pasniedzēju korpusam. Koledžu un LJA uzdevums ir iedot studējošajos inženierizglītību, ko raksturo spēja kritiski domāt, spriest un analizēt, bet mūsdienu tehnoloģiju laikmetā būtiska loma ir tieši pasniedzēju spējai izmantot šīs tehnoloģijas, lai studējošie iegūtu kvalitatīvas zināšanas. Tāpēc šobrīd izglītības iestāžu svarīgākais jautājums ir tieši jaunu kvalitatīvu pasniedzēju piesaiste izglītības procesam.
Imants Burvis sniedza savu vērtējumu un komentārus par Latvijas jūrniecības izglītības sistēmu un pensiju sistēmu jūrniekiem.
“Latvijas Jūrniecības Gadagrāmata 2017” prezentācija
A.Freiberga iepazīstina klātesošos biedrus ar 25 gadagrāmatas tapšanas gaitu, galvenajiem akcentiem un tematiku, kā arī iepazīstina ar autoru kolektīvu.
Kopsapulces fotogalerija redzama zemāk!
