A.Freibergas intervija ir publicēta Latvijas Jūras administrācijas žurnālā Jūrnieks Nr. 3 (106) 2018 . Saņemot atļauju materiāls pārpublicēts LJS mājaslapā.
Akadēmijā ir jautājumi, kas prasa atbildi un gaida risinājumu
Kopš 2016. gada 19. decembra, kad mūžībā aizgāja Latvijas Jūras akadēmijas rektors Jānis Bērziņš, akadēmijā rektora vietas izpildītājs ir Dr.sc.ing. Andrejs Zvaigzne. Lai gan 2017. gada 11. decembrī LJA Satversmes sapulce, balsojumam notiekot divās kārtās, par rektoru ievēlēja Dr.sc.ing. Andri Unbedahtu, Izglītības un zinātnes ministrija šos vēlēšanu rezultātus nevirzīja apstiprināšanai Ministru kabinetā, tāpēc akadēmijai nācās atkārtoti izsludināt rektora vēlēšanas. 2018. gada 28. maijā par LJA rektori tika ievēlēta Dr.sc.ing. Kristīne Carjova, kura 2007. gadā absolvēja LJA 2. līmeņa profesionālo augstākas izglītības programmu “Kuģu vadīšana”, iegūstot kuģu vadītāja kvalifikāciju, bet 2010. gadā LJA ieguva maģistra grādu “Jūras transports”, savukārt doktora disertāciju aizstāvēja 2016. gadā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātē (MTAF) Aeronautikas institūtā (AERTI) , nozarē “Transports un satiksme”.
Uzziņai. No 2005. līdz 2008. gadam Kristīne Carjova strādāja “Latvijas kuģniecībā” kuģa virsnieka amatā, no 2008. līdz 2012. gadam LJA Jūras transporta nodaļā par lektori, prakses plānotāju un profesionālās pilnveides programmas vadītāja vietnieci. No 2009. līdz 2012. gadam strādājusi AS “PKL Flote” par azimutālo velkoņu kapteini Rīgas un Ventspils ostu akvatorijās. Kopš 2012. gada strādā RTU MTAF Aeronautikas institūtā un patlaban ieņem Lidaparātu teorijas un konstrukcijas katedras vadītājas, docenta un vadošā pētnieka amatu, kā arī ir RTU pētniecības platformu padomes platformas “Transports” koordinatore, ikgadējo valsts pārbaudījumu un prakses aizstāvēšanas komisiju locekle. Promocijas darbu “Helikoptera planiera noguruma bojājumu diagnostika ar defektu lokalizāciju” Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa, profesora A.Urbaha vadībā viņa aizstāvēja 2016. gadā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātē (MTAF), Aeronautikas institūtā (AERTI) nozarē “Transports un satiksme”.
Patlaban K. Carjova ir Latvijas Zinātņu padomes eksperte nozares “Transports un satiksme” apakšnozarē “Ūdens transports un infrastruktūra”. Piedalījusies desmit starptautiskajos un nacionālajos zinātniskajos projektos. Viņas galvenie pētniecības virzieni – mašīnu konstrukciju un detaļu nesagraujošā kontrole un tehniskā diagnostika; mašīnu konstrukciju noguruma ilgizturība un drošums; gaisa kuģu un jūras kuģu konstrukciju un detaļu resursa prognozēšana; gaisa kuģu un jūras kuģu projektēšana un būve; materiālu fraktogrāfijas un metalogrāfijas pētījumi; reālu mašīnu konstrukciju stenda izmēģinājumi; ūdens, zemūdens un lidojošu robotu projektēšana un izstrāde u.c. K. Carjova ir autore 25 zinātniskajām publikācijām starptautiskos žurnālos un konferenču krājumos, kā arī 11 Eiropas un Latvijas patentu un dizainparaugu līdzautore.
Intervijai žurnālam “Jūrnieks” Kristīne Carjova piekrita tūlīt pēc ievēlēšanas, lai gan Ministru kabinets viņu vēl nebija apstiprinājis amatā. “Pirmais, ko daru, neskatoties uz to, ka vēl neesmu apstiprināta amatā, ir darbs pie papildfinansējuma piesaistīšanas Latvijas Jūras akadēmijai. Kopā ar līdzšinējo rektora vietas izpildītāju A. Zvaigznes kungu kārtojam visu nepieciešamo Eiropas Savienības struktūrfondu iegūšanai tā sauktajiem SAM projektiem, kuru iesniegšanas termiņš noteikts līdz Jāņiem. Vienojāmies, ka negaidām, kad formāli tikšu apstiprināta un iesaistīšos šo projektu izstrādāšanā, lai ieguvēja būtu akadēmija, tātad mēs visi. Šajā uzsaukumā akadēmiskā personāla kvalifikācijas uzturēšanas un celšanas pasākumiem ir iespējams saņemt finansējumu 415 tūkstošu eiro apmērā vienam studiju virzienam, bet akadēmijā tādi divi. Finansējums paredzēts arī, lai paaugstinātu akadēmiskā personāla komunikācijas un valodas prasmes. Kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi ietver arī dažādus profesionālos jūrniecības kvalifikācijas celšanas kursus, stažēšanos jūrniecības uzņēmumos un kruinga kompānijās,” par savām pirmajām aktivitātēm pēc ievēlēšanas stāsta Kristīne. Un tomēr ir kāds jautājums, kuru jaunievēlētajai LJA rektorei uzdot lūdza jūrniecības nozares ļaudis, jo vairāk tāpēc, ka Kristīnes Carjovas līdzšinējais darbs bija saistīts ar Rīgas Tehnisko universitāti.
– Kāda būs jūsu virzītā politika un jūsu personīgā attieksme pret iespējamo Latvijas Jūras akadēmijas pievienošanu Rīgas Tehniskajai universitātei, ņemot vērā, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas puses jautājums tomēr nav pilnībā izlemts un nav zaudējis aktualitāti, jo atgriešanās pie tā skatīšanas tikai ir atlikta līdz 2020. gadam? Šis ir jautājums, kas patiešām nepazūd no ikvienas jūrniecības sabiedriskās un profesionālās organizācijas darba kārtības.
– Kopš ievēlēšanas brīža šo jautājumu esmu uzklausījusi katru dienu. Atbilde uz to nevar būt vienkārša. Skaidrs ir tas, ka akadēmijai tika dotas tiesības uz autonomiju un ka šī autonomija ir jāsaglabā. Tāda ir mana nostāja. Bet ja mēs jautājumu skatām plašāk, ne tikai par vai pret, tad rodas virkne citu jautājumu un pārdomu. Kāpēc lielais grib mazāko vai tā būtu RTU, vai kāda cita universitāte. Kad Izglītības un zinātnes ministrija aktualizēja jautājumu par LJA pievienošanu RTU, labi, ka Latvijas Jūrniecības savienība kopā ar citām jūrniecības organizācijām tolaik ļoti konsekventi pauda savu viedokli un nostāju LJA autonomijas aizstāvībai. Cits jautājums, vai jūrniecības nozare pirms tam pietiekami daudz atbalstīja LJA visās citās gaitās un vajadzībās? Bet kritiskajā brīdi visi tiešām apvienojās un parādīja savu nostāju. Mums jājautā pašiem sev – vai akadēmijā tiešām viss ir kārtībā un mēs esam gatavi jauniem izaicinājumiem augstākās jūrniecības nozares un augstākas izglītības jomās? Ja paši sev uzdodam šos jautājumus, tad paši varam arī objektīvi atbildēt, ka ir lietas, kas mums ir jāsakārto. Akadēmijā ir cilvēki, kuri visus LJA pastāvēšanas gadus ir spējuši noturēt akadēmijas neatkarību, tāpat uzturējuši akadēmisko un zinātnisko darbību. Lai gan akadēmijai tiek aizrādīts, ka zinātniskais darbs nav pietiekami spēcīgs, tas tomēr tiek uzturēts. Jāpiemin nu jau mūžībā aizgājušā profesora Dr.habil.sc.ing. J. Cimanska personība, kurš bija viens no akadēmijas zinātniskā darba vadītājiem. Un arī tagad akadēmijā ir cilvēki, kuri uztur zinātnisko garu, atliek vien aktivizēt un izvērst zinātnisko darbu. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka mums ir cilvēki, kuri šo darbu dara.
– Vai pēc ievēlēšanas rektores amatā vairāk esat izjutusi kolēģu atbalstu vai pretdarbību, bet varbūt viņu attieksme ir bijusi piesardzīga?
– Neesmu izjutusi nedz pretdarbību, nedz piesardzīgu attieksmi. Jau nākamajā dienā pēc ievēlēšanas man zvanīja akadēmijas darbinieki, kuri vēlējās noskaidrot, piemēram, vai neatlaidīšu pensionārus, vai darbinieki saņems manu atbalstu kādam projektam. Pašlaik nedomāju tādās kategorijās, ka man kāds būtu jāatbrīvo no darba, un ceru, ka visi kopā varam strādāt kā viena komanda. Saprotu, ka ir daudz jautājumu, uz kuriem nāksies atbildēt, bet es apzināti nelietoju vārdu “problēma”, jo akadēmijā nav problēmu, bet ir jautājumi, kas prasa atbildi un gaida risinājumu. Ir lietas, kas jārisina darba kārtībā. Latvijā cilvēku ir maz, tāpēc mums ir jāpriecājas, ka akadēmijā ir tik kupls profesionāļu pulks: gan akadēmiski vēlētais personāls, gan tie, kuri šeit darbā ir pieaicināti, tāpēc runāt par to, ka kādu no šī kolektīva vajadzētu izņemt laukā, būtu nepareizi.
– Vai jūtat, ka jums nāksies saliedēt kolektīvu, jo tikai pozitīvā darba vidē cilvēks var produktīvi strādāt?
– Tiešām saprotu, ka man būs jāsaliedē kolektīvs kopīgu mērķu sasniegšanai. Patiesībā esmu ļoti labā situācijā, jo ne ar vienu neesmu konfliktā un redzu situāciju it kā no malas. Pašlaik visvairāk man rūp, lai personāls turpinātu darīt savu darbu, lai viņi būtu aktīvi, ar iniciatīvu un lai ietu uz priekšu savas profesionālās izaugsmes pilnveidošanā. Akadēmijā ir bijusi sarežģīta situācija. Vispirms jau pastāvēja pievienošanas draudi, tad kolektīvu šķēla rektora vēlēšanas, kas tiešām bija mokoši, tāpēc virzībai uz priekšu bieži vien pietrūka enerģijas. Apzinos, kas man stāv priekšā un kas jāpaveic. Varu teikt, ka reizēm divu darbu man ir par maz, man vajag vismaz piecus, tāpēc visiem, kas strādās kopā ar mani, jāsaprot un jāapzinās, ka viņiem vajadzēs tikt līdzi šādam ritmam.
– Kādi akadēmijā ir tie – viens, divi, trīs jautājumi, kuru risināšanu esat izvirzījusi par savu prioritāti?
– Pirmais ir Eiropas un nacionālā finansējuma piesaistīšana akadēmijas izaugsmei un attīstībai, kam jāraksta projekti, jo tāpat vien nekas nenotiek. Otrais ir studentu piesaistīšana. Protams, tā ir konkurence augstskolu starpā, taču Mums ir jāparāda, ko pēc akadēmijas absolvēšanas var sasniegt jaunais speciālists, un jāpasaka, ka šajā profesijā ir darbs. Vasara ir laiks, kad jādomā, kas notiks rudenī, cik studentu uzsāks studijas Jūras akadēmijā un lai šis skaits būtu lielāks kā iepriekšējos gados. Vasara ir arī laiks, kas mums jāizmanto racionāli, lai popularizētu jūrnieka profesiju. Vispirms jau sociālie tīkli, kuros vasarā atradīsies vidusskolu absolventi pat tad, ja viņi būs atpūtā jūras krastā, tāpēc mums jāprot sociālajos tīklos viņiem pasniegt jūru. Tāpat, lai padarītu saprotamu jūrnieka profesiju, kopā ar studentu pašpārvaldi jāorganizē ekskursijas uz jūrniecības uzņēmumiem un ostām. Ko mēs varam parādīt atvērto durvju dienās LJA, lai jaunietim rastos priekšstats par profesiju? Kuģi uz akadēmiju mēs nevaram atvest, bet jauniešus uz kuģi varam. Studentu pašpārvaldei arī jānāk talkā, jo tie, kas interesējas par jūrnieka profesiju, visvairāk uzticas tieši saviem vienaudžiem, jau esošajiem studentiem, kuri vislabāk var atbildēt uz viņu jautājumiem. Vērojot, kā RTU tiek panākta jauniešu uzmanība, kur attiecīgās jomas popularizēšanā strādā vesels departaments, esmu sapratusi, ka mūsdienu jaunatnei ir klipveida uztvere, tāpēc nepieciešama pavisam cita pieeja, jo tādi bukleti ar burinieku, kādi ir LJA, uz viņiem neatstāj nekādu iespaidu, jaunatne uz tiem nereaģē. Mobilās lietotnes, ko jaunieši ikdienā izmato, no mums prasa lielāku dinamiku.
Trešais aktuāli risināmais ir personāla jautājums. Ir jāpaaugstina LJA vēlētā akadēmiskā personāla skaitu attiecībā pret pieaicināto lektoru skaitu, ievērojot, protams, Augstskolu likumā iekļautās prasības. Tāpēc jāturpina piesaistīt LJA absolventus un jūrniecības nozares pārstāvjus aktīvam akadēmiskam darbam rosinot viņu akadēmisko un zinātnisko izaugsmi.
– LJA Jūrskola gadiem ir bijusi neatrisināts un sasāpējis jautājums. Jūrskolas absolventi neraujas tālāk studēt akadēmijā. Vai jums ir idejas par jūrskolas turpmāko darbību?
– Jūrskolas jautājums tiešām nav atrisināts, un tagad, kad tiks ieviesta jaunā mācību programma, vēl mazāk jūrskolas beidzēju nāks studēt uz LJA, jo dosies darba gaitās. Likums neļauj vidējās izglītības iestādē iegūtos kredītpunktus pārskaitīt uz augstākas izglītības iestādi, bet ir iespējams šo jautājumu risināt esošās likumdošanas ietvaros, un mums tas noteikti būs jādara kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Jūrniecības savienību un citām nozares organizācijām, diskutējot par to, kādā veidā ņemt vērā jūrskolā apgūtos specializētos jūrniecības priekšmetus. Varu teikt, ka man nepiemīt nevajadzīga lepnība, kas neļauj lūgt palīdzību, sadarboties un strādāt kopā. Labprāt iešu un runāšu ar Liepājas Jūrniecības koledžu (LJK), “Novikontas” Jūras koledžu un visiem citiem, lai kopīgi risinātu jautājumus. No mūsu puses nebūs nekādu šķēršļu sadarbībai, jo vairāk tur strādā mani studiju biedri. Mēs visi esam tie, kam gan akadēmija, gan jūrniecības izglītība ir vajadzīga. Tas, ka nebijām vēl tuvāk akadēmijai, iespējams, bija tāpēc, ka pati akadēmija neizrādīja vajadzību pēc mūsu līdzdalības. Nenoliegšu, ka arī no mūsu puses ir bijusi pasivitāte: LJA Absolventu asociāciju sākām dibināt jau 2010. gadā, kad uzrakstījām statūtus, bet līdz Uzņēmumu reģistram tie nonāca tikai šogad: 17. maijā tā tika piereģistrēta un tagad ir gatava darbam, lai piesaistītu jaunus studentus un sadarbotos ar nozares uzņēmumiem. Kopumā runājot par jūrniecības industriju, mēs nākam no šīs augstskolas, tā mums devusi izglītību. Varu teikt, ka daudzi mani skolas biedri ir aizbraukuši no Latvijas, bet mani studiju biedri strādā labi atalgotu darbu. Jūrniecības nozarē ir darbs, tā nodrošina cilvēku un ienes naudu valsts budžetā. Cilvēkam ir darbs arī tad, ja viņš pieņem lēmumu vairs neiet jūrā, jo ar savu izglītību un pieredzi noteikti atradīs darbu arī krastā. Tas, ko mums iedeva un joprojām dod LJA, tiešām ir liela vērtība.
– Bet kāpēc pati tomēr esat izvēlējusies krastu, nevis jūru?
– Vispār es izvēlējos jūru, bet sievietes liktenis ir bērni un ģimene, kas patiesībā palīdz atrast savu ceļu un profesionālo karjeru krastā. Tu saproti, ka krastā vari vairāk sasniegt un vairāk dot arī citiem gan akadēmiskajā, gan zinātniskajā darbā. Taču joprojām ir brīži, kad gribas sakravāt čemodānu un doties jūrā. Tā ir pavisam īpaša sajūta, jo jūrā ir īpaša dzīve. Vēlos uzsvērt, ka arī bērni sievietes neattur no izglītošanās un profesionālās izaugsmes, mums tikai jāspēj izdarīt vairāk.
– Vai kā sieviete esat izjutusi spiedienu vai diskrimināciju profesionālā ziņā?
Diskriminācija dažkārt bija jūtama. Jau tad, kad stājos akadēmijā, tikai piecpadsmit procenti no visiem studentiem tika uzņemtas meitenes. Ja puisis akadēmijā varēja iestāties ar vidējo atzīmi seši septiņi, tad meitenei vajadzēja vismaz astoņi deviņi. Bet tad, kad kāds vīrietis norāda uz tavu vietu, jo tev mugurā ir svārki un tāpēc nevajadzētu kāpt pa karjeras kāpnēm, par laimi, atrodas citi spēcīgi vīrieši, kuri uzskata sievietes par līdzvērtīgām. Domāju, ka diskriminējoša attieksme pret sievietēm Latvijā jau kļūst par vēsturi, un apliecinājums tam ir kaut vai fakts, ka no sešām universitātēm četrās rektores ir sievietes, tātad mums ir iespējas izaugsmei.
– Uz ko jūs aicinātu savus kolēģus un arī jūrniecības nozares cilvēkus?
– Mums ir jāparāda akadēmiju kā autonomu augstskolu. Vai būs vēl otra tāda iespēja? Vai esam pārliecināti, ka industrija vēl arī turpmāk mūs atbalstīs, ja paši nebūsim izdarījuši visu, kas no mums ir atkarīgs? Aicinu uz sadarbību, uz atvērtām durvīm, jo mēs noteikti iesim un lūgsim atbalstu Meklēsim jaunas iespējas studentu, tai skaitā arī ārzemju studentu piesaistē. Bet no savas puses darīsim visu, lai akadēmija sagatavotu tādus speciālistus, kādi ir vajadzīgi un kādus gaida jūrniecības industrija.
Kristīnes Carjovas karjera ir apskaužama. Trīsdesmit četru gadu vecumā viņa ir paguvusi aizstāvēt doktora disertāciju, tika ievēlēta par Latvijas Jūras akadēmijas rektori, un ir mamma trim bērniem. Viņa ir cieši pārliecināta, ka Latvijas Jūras akadēmijas studenti atšķiras no citu augstskolu studentiem. “Varbūt tas ir tāpēc, ka Latvija ir jūras valsts un mums visiem jūra ir asinīs, jūra ir daļa no mums, vienalga, cik tālu mēs no tās atrodamies,” saka Kristīne. Reiz, kad mācījusies 11. klasē, viņa Kronvalda bulvāra slidotavā redzējusi slidojam puisi LJA formā un jautājusi, kur šādā formas tērpā var studēt. Puisis atnesis Jūras akadēmijas bukletus. Tā bija 2001. gada ziema. Vēlme iestāties akadēmijā bija tik liela, ka Kristīne 11. un 12. klasi pabeigusi četros mēnešos. “Mans vectēvs bija jūrnieks, kapteinis, un tas tikai liecina, ka jūras gars manī ir mitis, bet LJA bukleti tajā ziemā bija tā atslēga, kas atvēra ceļu uz jūru. Mums jāpalīdz jauniešiem atrast pareizo atslēgu, kas atvērtu arī viņiem ceļu uz jūru,” uzskata jaunievēlētā LJA rektore Kristīne Carjova.
Anita Freiberga