K.Valdemāra jūrskolai 28. novembrī palika 100 gadi, atceroties šo gadadienu Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kuģniecības vestures zālē ir izveidota vitrīna, kurā eksponētas dažādas vēsturiskas liecības par šo laika posmu.
1920. gada 28. novembrī Rīgā atklāja pirmo jūrskolu Latvijas Republikā. To, atzīmējot latviešu ekonomista un jaunlatvieša Krišjāņa Valdemāra lielo ieguldījumu latviešu jūrniecības veicināšanā, nosauca par Krišjāņa Valdemāra jūrskolu. Četrklasīgajā jūrskolā atvēra Kuģu vadītāju nodaļu. Par skolas priekšnieku iecēla tālbraucēju kapteini, jūrskolotāju Ernestu Kalniņu. Strauji pieaugot Latvijas tirdzniecības flotei, 1925. gadā skolā atvēra Kuģu mehāniķu nodaļu un tās nosaukums tika mainīts – Krišjāņa Valdemāra Kuģu vadītāju un mehāniķu skola.
Sakarā ar Latvijas kara flotes papildināšanu ar jauniem kuģiem, jūrskola sniedza teorētisko izglītību jūrniecības priekšmetos nākamajiem virsniekiem. Skola gatavoja kuģu vadītājus un mehāniķus arī nelielajai Lietuvas tirdzniecības flotei. Līdztekus diplomēto jūrnieku sagatavošanai jūrskola rīkoja dažādus kuģniecībai nepieciešamus kursus. Skolā darbojās radiotelegrāfistu, piekrastes braucēju velkoņu, burinieku, motorburinieku un jūras liellaivu vadītāju, kuģu pavāru un saimniecības vadītāju, iekšējo ūdeņu tvaikoņu vadītāju un mašīnistu kursi.
Jūras prakses nodrošināšanai Jūrniecības departaments 1927. gadā jūrskolai nodeva motorburinieku Jūrnieks. 1931. gadā kuģi pārbūvēja un piemēroja 30 audzēkņu uzņemšanai. Divu mēnešu garos mācību braucienos skolas kuģis apmeklēja dažādas Baltijas jūras ostas. Pēdējais brauciens bija 1942. gadā.
Jūrskolas skolotāju sastāvu veidoja bijušās Mangaļu tālbraucēju jūrskolas skolotāji, kas 1920. gadā atgriezās no pasaules kara evakuācijas Krievijā, un pieredzējuši jūrniecības darbinieki. Skola izdeva mācību grāmatas speciālos priekšmetos latviešu valodā. To autori bija jūrskolas skolotāji. Audzēkņi ieguva grāmatas astronomijā, navigācijā un kuģu mehānikā. Jūrskola, sākot no 1926. gada, piecos laidienos izdeva Kuģniecības gada grāmatu, kas bija pirmais šāds izdevums Latvijas Republikā.
1940. gadā PSRS okupēja Latviju. Skolai bija jauns nosaukums – Rīgas jūras tehnikums. Mainījās arī jūrskolas programmas. Represijas skāra esošos un bijušos jūrskolas skolotājus, audzēkņus un absolventus. Padomju vara arestēja un nošāva skolas direktoru Ernestu Kalniņu.
Aptuvenā jūrskolas atrašanās vieta redzama google kartē.
Nacistiskās Vācijas okupācijā jūrskola turpināja darbību un tā atguva savu iepriekšējo nosaukumu. Mācību iestādi no Rīgas Jūrnieku nama, kur tā atradās no 1922. gada, 1941. gadā pārvietoja uz ēku Kuģu ielā 15. Par skolas direktoru iecēla tālbraucēju kapteini, jūrskolotāju Pauli Neimani. 1941./42. mācību gadā līdztekus pieredzējušiem pasniedzējiem jūrskolā darbu uzsāka astoņi jauni skolotāji. 2. pasaules karš un okupācijas iespaidoja mācību procesu, jūrskolotāju un audzēkņu dzīvi. Pēdējais jūrskolas izlaidums bija 1944. gada 4. aprīlī. Vācu karaspēks, atkāpjoties no Rīgas, oktobrī uzspridzināja Jūrnieku namu. Krišjāņa Valdemāra Kuģu vadītāju un mehāniķu skola bija galvenā Latvijas Republikas jūrskola. Tās sekmīgā darbība, sagatavojot diplomētus jūrniekus, ierakstīja slavenu lappusi Latvijas jūrniecības izglītības vēsturē.
Aprakstu sagatavojis Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Latvijas kuģniecības vēstures nodaļas vadītājs Andris Cekuls
