2023. gada 8. jūnijā Rīgas brīvostas pārvaldes konferenču zālē notika Latvijas Jūrniecības savienības biedru gadskārtējā pilnsapulce, uz kuru bija pulcējušies gan LJS biedri, gan sadarbības partneri, kas pārstāvēja gan ostas, gan jūrniecības uzņēmumus un organizācijas. Satiksmes ministriju pārstāvēja Jūrlietu departamenta direktore Laima Rituma, kura informēja par jaunākajām Latvijas jūrniecības politikas norisēm, grozījumiem starptautiskajā jūrniecības regulējumā, kā arī pasniedza Satiksmes ministrijas Atzinības rakstus, ko par ieguldījumu Latvijas jūrniecības nozares attīstībā saņēma ilggadējais Latvijas Jūras administrācijas valdes loceklis, bijušais Rīgas ostas kapteinis Artūrs Brokovskis-Vaivods, Jūrnieku reģistra vadītājs kapteinis Jāzeps Spridzāns un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kuģošanas nodaļas ilggadējais darbinieks vēsturnieks Andris Cekuls. Savukārt Jūrniecības savienības Atzinības rakstus saņēma Sarma Kočāne, Skaidra Kalniņa -Rutuļa un Ēvalds Grāmatnieks.
LJS valdes priekšsēdētājs R.Gailītis
LJS valdes priekšsēdētājs Roberts Gailītis īsumā informēja par paveikto 2022. gadā. LJS ir septiņi valdes locekļi – R. Gailītis, J. Krastiņš, A. Vjaters, A. Freiberga, L. Ragže, U. Ozols, K.Lūkins. Notikušas 10 valdes sēdes, no tām divas attālināti, un tajās piedalījušies arī sadarbības partneri un LJS biedri. Par visām valdes aktivitātēm tiek publicēta informācija LJS mājaslapā. Pašlaik LJS ir 87 fiziski biedri un astoņi juridiskie biedri. Kopš iepriekšējās kopsapulces LJS iestājušies seši jauni biedri – Gints Ažēns, Makisms Bizjuks, Juris Čapass, Raitis Ķiršakmens, Tomass Šakalis, Toms Fišers-Blumbergs. Roberts Gailītis arī iepazīstināja ar Latvijas Jūrniecības savienības stratēģijas izstrādi, kas tiek īstenota projekta Enkurs – 2023 ietvaros.
Roberts Gailītis uzsvēra, ka LJS ir jūrniecības nozares interešu pārstāve, kas darbojas, lai veicinātu jūrniecības nozares ilgtspējīgu attīstību un nozares uzņēmumu konkurētspēju, pārstāvētu jūrniecības nozares intereses, popularizētu nozari un informētu sabiedrību, kā arī saliedētu jūrniecības nozares uzņēmumus un institūcijas. Par svarīgu izaicinājumu viņš uzskata Jūrniecības savienības jaunas stratēģijas izstrādi, semināru un meistarklašu organizēšanu, lai sabiedrībā popularizētu jūrniecības nozari un jauniešos raisītu interesi par jūrniecības izglītību. Aizvadītajā gadā jau notikuši vairāki semināri, kuros nozare diskutēja par šiem jautājumiem, meklējot risinājumu un atbildes uz jautājumu, kā padarīt jūrniecības nozari populārāku. Viens no tradicionālajiem pasākumiem, kura rīkošanā iesaistās LJS, ir vidusskolēnu konkurss “Enkurs”, tāpat LJS piedalās Muzeju nakts aktivitātēs Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Jūras svētku rīkošanā uz kuģīša “Vecrīga” un, protams, tradicionāli izdod “Latvijas jūrniecības gadagrāmatu”.
SM Jūrlietu departamenta direktore Laima Rituma informēja, ka Satiksmes ministrija pašlaik ir uzsākusi darbu pie nacionālo pozīciju izstrādes par Eiropas Komisijas publiskotajiem vairāku direktīvu projektiem jūras transporta drošības jomā, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pati nozares sniegtu viedokli par šiem projektiem.Rīgas brīvostas pārvaldnieks informēja par ostas nākotnes plāniem un attīstības virzieniem.
Jūrniecības izglītība jau ilgāku laiku ir bijusi jūrniecības nozares uzmanības centrā, tāpēc arī LJS pilnsapulcē neiztika bez diskusijām par šo jautājumu. Jūrnieku reģistra vadītājs un Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas prezidents Jāzeps Spridzāns norādīja, ja pēdējos divarpus gadus viss ir gājis pašplūsmā, un tagad faktiski esam pie sasistas siles, par ko liecina arī studentu skaita samazināšanās: 2020. gadā Jūras akadēmijā iestājās 136 studenti, 2021. gadā 113, bet 2022. gadā vairs tikai 80, tātad divu gadu laikā kritums ir 42 procenti, un tas jau ir izglītības iestādes un pašas jūrniecības izglītības pilnīgs fiasko. Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps atzina, ka Jāzeps Spridzāns precīzi izgaismojis tās problēmas, kas saistītas ar Latvijas Jūras akadēmiju, tāpēc jūrniecības izglītību Latvijā sagaida diezgan lieli izaicinājumi, tomēr viņš bija optimistisks un pauda vieda viedokli, ka ilgtermiņā no akadēmijas pievienošanas RTU jūrniecības izglītība būs ieguvēja.
LJS pilnsapulcē ar prezentācijām uzstājās sadarbības partneri – “LVR Flote”, Latvijas Stividorkompāniju asociācija un Jūras spēki, kas iepazīstināja klātesošos ar savu darbību, problēmām un nākotnes iecerēm, bet noslēgumā tika atvērta “Latvijas jūrniecības gadagrāmata 2022”, un šis ir gadagrāmatas 30. izdevums.
LJS sadarbības partneru prezentācijas:
- LVR flotes prezentācija
- Jūras spēku prezentācija- Navy run
- Jūras spēku prezentācija – par aktivitātēm jauniešu piesaistē un iniciatīvu “Jūras skauti”
- Latvijas Stividorkompāniju asociācijas prezentācija
- Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja prezentācija par plānotajiem attīstības vrizieniem kuģniecības jomā
Foto galerija no LJS biedru kopsapulces:
