Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – dažādi piedzīvojumi un darbs uz Salnas

Mauritānija, Nuadibu. Mācību trauksmes laikā, 1983. gada jūnijā.

(24. turpinājums)

Reiz ziemā Lielbritānijas ostā Invernesā noformējām kuģa ienākšanu un dabūjām brīvas prakses apliecību. Taču pēc divām stundām atbrauca angļu «melnā muita » un sāka kuģi pārbaudīt vēl trakāk nekā padomju ostās. Rezultātā pēc 2 stundām muitnieki nobēra man uz galda nelielu čupiņu cigarešu, tā esot kontrabanda, kas atrasta kaut kādā atvilktnē vai apģērba kabatās. Par to gan sodu neuzlika. Taču otrajam stūrmanim produktu noliktavā atrada deklarācijā nereģistrētu cigarešu kasti, bet trešajam stūrmanim kajītē – 10 liekas pudeles šņabja (atļauts ievest 1 litru spirtotā un 10 paciņas cigarešu.) Šņabis un cigaretes tika konfiscēti un piespriests naudassods 2300 sterliņu mārciņu. Nācās no rīta aģentam palūgt šo summu un samaksāt muitniekiem. Pēc atgriešanās Liepājā stūrmaņus nomainīja, un vīza viņiem bija ciet, tāpat arī jāstrādā krastā un jāatmaksā valstij naudassods.

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – dažādi piedzīvojumi un darbs uz Salnas”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Mangaļi

Kuģis «Mangaļi» Lamanšā 1975. g.

(23. turpinājums)

1975. gada 1. augustā mani beidzot atkal nozīmēja par kapteini uz transporta refrižeratorkuģa «Mangaļi».

Viens labums uz šī kuģa bija tas, ka to apkalpoja neliela komanda(20 civlēku) un nebija komisāra amata, kura pienākumus pildīt bija uzdots kapteinim.

Kuģi no flotes bija nofraktējusi zviedru firma «Joint Trawlers», kuras ofiss atradās Helsingborgā. Tā kā kuģis bija neliels un kravā varējām paņemt tikai līdz 220 tonnām saldēto zivju, mūs pastāvīgi dzenāja pa dažādām Eiropas mazajām ostiņām. Lielajās ostās kuģi iekrāva un izkrāva ostas dokeri, bet mazajās parasti zivis krāvām ārā paši. Pirms tam, protams, katru reizi caur aģentu lūdzām atļauju vietējai jūrnieku arodbiedrībai, lai kādreiz nekļūtu par štreikbekeriem. Kuģa izkraušanas laikā es parasti biju uz tiltiņa, vecākais mehāniķis mašīnā, pavāre kambīzē, bet visi pārējie 17 cilvēki kravas rūmēs. Parasti kuģi izkrāvām apmēram 8 stundās. Kad pēdējo paleti cēla ārā no rūmes, aģents ar naudiņu jau bija klāt. Naudu es parasti atdevu elektromehāniķim Sanderam (viņš bija kuģa arodbiedrības boss), un tas to sadalīja līdzīgās 20 daļās. Visiem ekipāžas locekļiem vienādi, Par katru izkraušanu iznāca no 100 līdz 120 dolāriem «uz deguna». Tas bija apmēram 4 reizes vairāk, nekā bāze maksāja valūtu, par visu reisu (apmēram par 3 mēnešiem). Zivis ņēmām no bāzes kuģiem Baltijā un Ziemeļjūrā, dažreiz arī kādā no Eiropas ostām un vedām galvenokārt uz Zviedriju, Dāniju, Norvēģiju, Franciju un Angliju (pēc firmas «Joint Trawlers» norādījumiem).

Mēnesī paspējām pieņemt un nodot apmēram 4 kravas, tātad katrs ekipāžas loceklis tikai par izkraušanu vien (bez algas) saņēma vairāk nekā 400 dolāru mēnesī.

Šī iemesla pēc bija viegli nodrošināt disciplīnu un kārtību uz kuģa, jo cilvēki pie šī kuģa turējās kā ar zobiem.

Pie manis pašā sākumā atnāca radiostacijas priekšnieks Serjoža Kļimovičs un teica, ka viņam no čekas esot likts sekot manai uzvedībai reisos un viņiem ziņot, ja gadoties kas aizdomīgs.

Šādi stukači nu mums derēja, jo biju pārliecināts, ka neviens kārtīgs cilvēks netiks nodots.

Ostās arī uz pilsētu droši gāju viens, kaut arī kapteinim tas nebija atļauts. Es arī ekipāžai atļāvu atrasties pilsētā ilgāk par noteikto laiku, lai cilvēki varētu aiziet uz kādu sekskino, jo tad jau mums tas bija aizliegts, bet aizliegumu vienmēr gribas pārkāpt. Ja uzzināju, ka ir uzradies kāds īstais stukačs, tad vienmēr atradām iemeslu tā padzīšanai no kuģa pirmajā padomju ostā. Diezgan bieži gadījās uz «firmaču» rēķina aiziet uz restorāniem un naktsklubiem. «Firmačiem» jau arī bija savs labums nākt man pretim, kur tik vien var, jo mēs ar kravas palīgu Čeblakovu vienmēr par dažām pudelēm ielādējām kādas 5-10 tonnas zivju vairāk, bet papīrus jau vienmēr parakstījām par noteikto kravas daudzumu. Apmēram par 1/3 daļu zivju pārpalikuma saņēmu naudu no «firmača», to ar Zeņu Čeblakovu dalījām uz pusēm.

Turklāt vēl par katru ieiešanu ārzemju ostā es varēju oficiāli iztērēt reprezentācijas nolūkam 10 valūtas rubļus pēc kursa un 30 rbļ. kuģa kioskā. Tādā veidā man vienmēr kajītē bija daudz alus, dažādi spirtotie dzērieni un delikateses uzkodai.

Bieži gadījās, ka Helsingborgā no firmas saņēmu uzdevumu noteiktas saldētas zivis zināmā daudzumā aizvest uz kādu ostu. Kad, izgājuši no ostas, vajadzīgajā vietā noenkurojāmies, tad aizsūtīju uz Rīgu radiogrammu ar pieprasījumu, un vismaz 24 stundas gaidījām «ātro» atlaidi, uz kurieni un pie kādas bāzes iet pēc zivīm. Tādā veidā sagādājām sev atpūtu un atslodzi. Tādās reizēs no saviem krājumiem izvilku pa pudelei stiprā un pāris pudelēm alus katram. Ar noteikumu, ka sardzes stūrmanim un matrozim, kā arī mehāniķim jābūt skaidrā, pārējie varēja iepilināt atspirdzinošo. Nākošajā dienā devāmies atkal pēc kārtējās kravas. Dažreiz no Helsingborgas ar prāmi pārbraucām pār līci uz Dānijas ostu Helsingēru apskatīt Hamleta pili un pārbaudīt, ko dāņi dzer savos krodziņos.

(Turpmāk vēl)

Iepriekšējais stāsts lasāms šeit - piedzīvojumi dokā

Iznācis jaunais žurnāla Jūrnieks numurs 2022-4

Žurnāls Jūrnieks 2022-4

Par notikumiem Latvijā un pasaulē, par novitātēm nozarē lasīt Šeit . Šoreiz žurnālā par izvēlēm kuras jāveic tuvākā un tālākā nākotnē. Par gāzes deficītu, grozījumiem MLC konvencijā, 3D printeri, “Greenpeace”, par būšanu spēles laukumā un Jaunā ostu likuma peripetijām.

Citus žurnāls Jūrnieks izdevumus var atrast LJS mājaslapā šeit: https://www.ljs.lv/zurnals-jurnieks/

Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – piedzīvojumi dokā

Laspalmasa 1969. gadā.

(22. turpinājums)

Dokā kuģim nogrieza visas metāla lanckas no saplacinātā kuģa priekšgala un piemetināja metāla plāksni, uz pīķa pierīkoja divus pagaidu enkurus ar visām ierīcēm, lai tādā veidā paši ar savu gaitu varētu atgriezties Rīgā. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – piedzīvojumi dokā”

Iznācis jaunais žurnāla Jūrnieks numurs 2022-3

Žurnāls Jūrnieks 2022-3

Par notikumiem Latvijā un pasaulē, par novitātēm nozarē lasīt Šeit . Šoreiz žurnālā par jūrniecības sabiedrības un pašas jūrniecības savienības aktualitātēm, kā arī akadēmijas pievienošanu RTU.

Citus žurnāls Jūrnieks izdevumus var atrast LJS mājaslapā šeit: https://www.ljs.lv/zurnals-jurnieks/

Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – sadursme

Port Las Palmas (Gran Canaria, Canary Islands) cruise port
Laspalmas osta: https://www.cruisemapper.com/ports/las-palmas-de-gran-canaria-port-1013

(21. turpinājums)

Jūnija beigās vienā vakarā izgājām no Laspalmas ostas un pagriezāmies uz dienvidiem, uz zvejas rajonu. Pēc iziešanas no ostas, kā jau vienmēr, noguris gulēju savā kajītē un 00.10 minūtēs pamodos no liela blīkšķa. Ieskatījies priekšējos iluminatoros, ieraudzīju, ka kuģa priekšgals ir baltā mākonī tīts un tam priekšā liela čupa kaut kādu dzelžu. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – sadursme”

Iznācis jaunais žurnāla Jūrnieks numurs 2022-2

Žurnāls Jūrnieks 2022-2

Par notikumiem Latvijā un pasaulē, par novitātēm nozarē lasīt Šeit .

Citus žurnāls Jūrnieks izdevumus var atrast LJS mājaslapā šeit: https://www.ljs.lv/zurnals-jurnieks/

Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks

Gara aristokrāta mantinieks – Gints Šīmanis

Gints Šīmanis

LJS biedrs, jūrniecības darbinieks un žurnālists Gints Šīmanis 2022. gada 4. maijā saņēma Valsts apbalvojumu – Atzinības krustu.

Tāpēc šeit LJS mājaslapā publicējam Anitas Freibergas ilggadējas Ginta kolēģes saruna ar viņu, kas ir dinamiska un enerģiska gluži kā pats Gints.

Turpināt lasīt “Gara aristokrāta mantinieks – Gints Šīmanis”

Iznākusi jaunā Jūrniecības gadagrāmata – 2021

Latvijas Jūrniecības gadagrāmata 2021
Jūrniecības gadagrāmatas 2021 vāka attēls

Ir iznākusi jaunā Latvijas Jūrniecības gadagrāmata – 2021, un grāmatu plauktos ieguls 29. grāmata, kas jau ierasti un tradicionāli aplūko aizvadītā gada notikumus, kas aizvadītajā gadā tieši un arī netieši ir saistīti ar jūru un jūrniecību. Šajā jūrniecības gadagrāmatā par aktualitātēm un spilgtākajiem gada notikumiem.

Gadagrāmatu var lasīt šeit:

Vēsture atkārtojas. Laiks kā rādītājs. 2021. gadā varējām atskatīties uz Latvijas atgūtās neatkarības 30 gadiem un arī uz Latvijas jūrniecības veikumu. Pētot un analizējot, kas un kā noticis Latvijas jūrniecībā trīsdesmit gadu laikā - no 1991. līdz 2021. gadam.

Anita Freiberga

Visas gadagrāmatas pieejamas lejupielādēšanai pdf formātā – sadaļā gadagrāmatas https://www.ljs.lv/jurniecibas-gadagramatas/

Par iespēju iegūt gadagrāmatas drukātā formātā lūdzu sazinaties pa e-pastu: [email protected]

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Līgo, līgo

Rīferis Burya
Refreižeratorkuģis Burja. Avots: https://www.shipspotting.com/photos/2086007

(20. turpinājums)

Tālāk 1973. gada martā mani pārcēla par vecāko kapteiņa palīgu uz transporta refrižeratora kuģi «Burja». Šis bija ļoti patīkams kuģis, arī ātrums bija 22 mezgli. Kapteinis direktors Leonīds Ļebjodkins un komisārs Kuzma Čigriks.  

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Līgo, līgo”