2024. gada 19. aprīlī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātkāres centrā «Futurimo Rīga» tika atklāta īpaša izstāde “Tavs kompass rāda uz jūru”. Uz izstādes atklāšanu bija aicināti gan RTU sadarbības partneri, gan jūrniecības nozares pārstāvji.
Izstādes mērķauditorija ir bērni un jaunieši un tās mērķis ir ar interkatīvu eksponātu, kurus drīkst aiztikt, kuriem drīkst pieskārties, grozīt un locīt, atklāt jūrniecību. Eksponāti ir taktili jeb visiem eksponātiem drīkst droši skarties klāt, tādejādi caur pieskaršanos un sajūtām izstādes apmeklētāji var iepazīt jūrniecību.
Par notikumiem Latvijā un pasaulē, par novitātēm nozarē lasīt Šeit . Šoreiz žurnālā detalizētāk lasiet par visu aktuālo pēdējo mēnešu laikā, tagadnē un nākotnē.
Tāpat arī šajā numurā lasiet par notikumiem, kuri uzvarēja, lai ierindotos jūrniecības 2023. gada notikumu TOP 10 sarakstā. Pirmais šī gada numurs priecē ar daudz dažādiem faktiem skaitļos – atliek diskutēt vai tie ir lieli, vai mazāk lieli. Žurnāla tēmas un lielās intervijas ir ar Satiksmes ministru Kasparu Briškenu un intervija ar RTU studiju prorektori Elīnu Gaili- Sarkani atbildēs par aktualitātēm satiksmes un jūrniecības izglītības jomā. Izdevums informē par nozīmīgām aktualitātēm kartogrāfijā – ir pabeigta pāreja uz jauno augstuma sistēmu BSCD 2000 (LAS 2000,5), pārejas posms ilga trīs gadus. Un, protams, Eiropas savienības un IMO aktualitātēm vides jomā, par desmit tendencēm jūras kravu pārvadājumu nozarē 2024. gadā, ostu ziņām, personībām, rekordiem, kampaņām, drošību un daudz ko citu.
Tāpat ir raksts par Latvijas Kruīzjahtu asociāciju un atskats uz Jūras administrācijas 30 gadiem.
Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks
Ostu reforma ir iesprūdusi kaut kur starp vēlmi reformēt ostu pārvaldību un neskaidriem ieguvumiem, ko pārvaldības modeļa maiņa dos. Ostu reforma nozares dienaskārtībā ir jau vairākus gadus, tomēr ne līdz galam izplānota, ne līdz galam uzsākta, ar lielu risku, ka tā nemaz netiks īstenota. Kā galvenais arguments no reformas virzītāju puses tiek piesaukts tas, ka ostu pārvaldības modelis nav efektīvs, neatbilst OECD rekomendācijām un, ieviešot valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus ostu pārvaldībā, tā tiks atbrīvota no politiskās ietekmes, jo tiks nodota konkursa kārtībā atlasītu profesionāļu rokās. Tomēr jāsaprot, ka ostu pārvaldības modeļa maiņa nav garantija ostu attīstībai, jo institucionālajai reformai nevajadzētu būt pašmērķim, bet tikai līdzeklim, lai sasniegtu konkrētus un skaidri definētus sabiedrības interešu mērķus. Būtisks trūkums šai reformai ir tas, ka tās pamatā nav skaidri noteiktu mērķu.
7.decembrī jūrniecības nozares pārstāvji pulcējās uz piemiņas brīdi Lēdurgā, kas veltīts Latvijas Jūras spēku virsnieka, komandkapteiņa Hugo Legzdiņa 120. dzimšanas dienai. Piemiņas pasākumā piedalījās Hugo Legzdiņa ģimenes piederīgie, NBS jūras spēku pārstāvji, RTU Latvijas Jūras akadēmija un LJS biedri.
2023. gada 15. septembrī Rīgas Brīvostas pārvaldes telpās notika jūrniecības nozares seminārs, kurā tika prezentēta Latvijas Jūrniecības savienības darbības stratēģija, kas izstrādāta projekta “Enkurs – 2023” ietvaros, un notika diskusija par jūrniecības nevalstisko organizāciju lomu jūrniecības nozares attīstībā.
Diskusijā par nevalstisko organizāciju lomu jūrniecības nozares attīstībā Latvijā piedalījās Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas prezidents Jāzeps Spridzāns, Latvijas Kuģu mehāniķu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edijs Štāls, LVR flotes valdes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš un LSC valdes padomnieks Ģirts Apsītis, bet diskusiju vadīja Latvijas Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētājs Roberts Gailītis.
LJS aicina savus biedrus un sadarbības partnerus pieteikties uz semināru 15. septembrī. Semināra tēma ir NVO loma jūrniecības nozares attīstībā Latvijā un tajā tiks prezentēta LJS darbības stratēģija un organizēta diskusija, kurā piedalīsies jūrniecības NVO ( Latvijas Jūrniecības savienība, Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija, Latvijas Kuģu mehāniķu asociācija) un nozares uzņēmumu un institūciju pārstāvji no Rīgas Brīvostas pārvaldes, LVR flotes un LSC.
Ja pārdomājam, kāds tad jūrniecības nozarei bija 2022. gads, tad atbilde ir – dažāds. Jo, lai arī cīņa par jūrniecības izglītības autonomiju tika zaudēta, tomēr bija arī priecīga atziņas par jūrniecības sabiedrības Atmodu, ko stiprināja jaunu cilvēku piepulcēšanās LJS, par kuras tālāko likteni vēl pavisam nesen daudzi bija diezgan skeptiski noskaņoti.
Galvenā gada atziņa: nozarei jābūt vienotai, jānāk kopā, lai paveiktu labas un lielas lietas, ne tiki personīgi, bet par valsti domājot.
Jau vienpadsmito gadu Latvijas Jūras administrācija, sadarbībā ar Latvijas Jūrniecības savienību, aicināja jūrniecības nozarē strādājošos, kā arī citus interesentus iesaistīties pagājušā gada svarīgāko nozares notikumu apkopošanā, lai izveidotu tradicionālo notikumu TOP 10.
Bez pārsteigumiem par svarīgāko Latvijas jūrniecībā tika atzīta Latvijas Jūras akadēmijas pievienošana Rīgas Tehniskajai universitātei, kas tika veikta, neņemot vērā jūrniecības nozares iebildumus, savukārt pasaules jūrniecības aktualitātes pagājušā gadā pirmkārt saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā sekām.
Kā katru gadu, Latvijas jūrniecības organizāciju vadītāji, jūrniecības veterāni, jaunie novada jūrnieki un vadība no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja tikās Latvijas jūrniecības šūpulī – Ainažu jūrskolas muzejā.
2022. gada 14. oktobrī bija saulaina un jauka diena, kā reiz radīta, lai netālu no vecās Rīgas Jūrskolas – Rīgas Brīvostas pārvaldes ziemas dārzā tiktu prezentētas tālbraucēju kapteiņu grāmatas: Ē.Grāmatnieka – Ziemeļu kapteiņa stāsti, kas gan izdota jau kādu laiku atpakaļ, bet ar COVID trakumiem netika prezentēta, gan O.Stimbāna – Tālbraucēja kapteiņa atmiņas, kuru izdošanu Ē.Grāmatnieks arī saorganizēja.
