Šajā kategorijā tiks apkopoti raksti par Latvijas Jūrniecības vietām, institūcijām un notikumiem!
2022. gadā Latvijas Jūrniecības savienība projekta Enkurs-2022 ietvaros veica jauniešu aptauju, lai noskaidrotu jauniešu karjeras izvēli motivējošos faktorus. Šobrīd aptaujas rezultāti ir sagatavoti analītiskā materiālā, kas pieejams lejupielādei.
Turpināt lasīt “Jauniešu piesaistes iespējas jūrniecībā – aptaujas rezultāti”
Atskats uz LJS Jūrassvētku svinēšanas uz kuģīša Vecrīga – 2022. gada 9. jūlijā.
Turpināt lasīt “Jūras svētku svinēšana uz kuģīša Vecrīga – 2022”
Jūras svētki vienmēr notiek jūlija otrajā sestdienā, kad tiek godināta jūra, cilvēki un tradīcijas. Daudzviet piekrastē šie svētki vēl aizvien tiek dēvēti par Zvejnieku svētkiem, un šo svētku tradīcijas iet cauri ne tikai gadu desmitiem, bet tās mērojamas gadu simtos. Arī Latvijas Jūrniecības savienība katru gadu organizē izbraucienu ar kuģīti pa Daugavu, tādejādi saviem biedriem un atbalstītājiem veicinot svētku sajūtu.
Turpināt lasīt “Priecīgus Jūras svētkus!”
17. jūnijā Rīgas Brīvostas pārvaldē norisinājās seminārs par jauniešu piesaistīšanu jūrniecībā. Seminārs ir daļa no Latvijas Jūrniecības savienības organizētā projekta “Enkurs 2022”. Šis projekts ir saņēmis finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Seminārs tiek organizēts, sadarbojoties Latvijas Jūrniecības savienībai un Rīgas Brīvostas pārvaldei.
Turpināt lasīt “Veiksmīgi pagājis seminārs par jauniešu piesaistīšanu jūrniecībai”2022. gada 15. jūnijā pēc Latvijas kuģu kapteiņu asociācijas iniciatīvas tika sasaukta jūrniecības sabiedrības sanāksme par IZM plānoto jūrniecības izglītības iestāžu reorganizāciju. Sanāksmē piedalījās gan nevalstisko organizāciju, gan darba devēju, gan studējošo pārstāvji, kā arī jūrniecības izglītības jomas un citi ar jūrniecību saistīti speciālisti. Uz šo sanāksmi bija uzaicināti arī IZM ierēdņi, bet viņi atteicās piedalīties sanāksmē.
Turpināt lasīt “Nozares sanāksme par Latvijas Jūras akadēmijas pievienošanu”
28. aprīlī tika sasaukta LJS biedru sapulce, uz kuru bija uzaicināti arī IZM, SM pārstāvji, LJS sadarbības partneri un atbalstītāji, lai kopā pārrunātu un diskutētu par jūrniecības izglītības aktualitātēm.
Turpināt lasīt “LJS biedru sapulce 2022”Vēstules adresāti
Informācijai:
Par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarības saglabāšanu
2021. gada 12. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) savā mājaslapā publicēja relīzi ar nosaukumu “Jūrniecības izglītībai jākļūst pieejamākai un kvalitatīvākai” , kurā vēstīja par savu nodomu reorganizēt Latvijas Jūras akadēmiju (turpmāk – LJA) un Liepājas Jūrniecības koledžu (turpmāk – LJK), iekļaujot tās Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) ekosistēmā. Ja vienas jomas izglītības iestāžu apvienošana (LJA un LJK) ir savā ziņā loģiska un pamatojama, tad jūrniecības izglītības iestāžu iekļaušana RTU ekosistēmā ir parakstīts spriedums ilgtspējīgai jūrniecības izglītības attīstībai Latvijā, jo minētā relīze ir tukšas frāzes un solījumi, ka reorganizācija pievienošanas veidā nesīs labumu jūrniecības izglītībai un kuģu virsnieku sagatavošanai Latvijā bez seguma un skaidrības par jūrniecības izglītības nākotni. Te kontekstā var skatīties uz skolas.lv projektu, kas ar labiem nodomiem uzsākts, bet pēc projekta izgāšanās un miljonu zaudēšanas atbildīgo par šādu iznākumu joprojām nav. Tāpat var skatīties uz Policijas akadēmiju un domāt, kā to esošajos apstākļos atjaunot, jo tādas idejas jau ir sākušas virmot. Ir pieņemts, ka Latvijā mums ir grūti atrast atbildīgos par dažādām sistēmas neveiksmēm. Savukārt, uz kuģa atbildīgs ir kapteinis, kas atbild par visām veiksmēm un neveiksmēm. Kas atbildēs par jūrniecības izglītības zaudēšanu? Nav arī skaidrs, vai kāds IZM ir vērtējis visus riskus, ko rada šāda pievienošana. Piemēram, jūrniecībā risku vērtēšana ir neatņemama darbība pirms darba veikšanas uzsākšanas.
Turpināt lasīt “LJA absolventu atklātā vestule par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarību”
Šodien, kad rit diskusijas par Jūras akadēmijas pievienošanu RTU vajag “zvanīt visos zvanos”, kur tikai var un rakstīt visur, ieskaitot m.pr.Kariņu un pr.Levitu!
Jo skaidrs ka visi tie “lēmēji” ar dežūr vārdu salikumu “…uzlabot jūrniecības izglītību visos līmeņos…” pilda uzdevumu! Jo nav deklarēti skaidri iemesli-kapēc, kas ir slikti? Samazināt augstskolu skaitu? Kad agrāk gandrīz katrā Latvijas ciematā dibināja augstskolas, tad pie varas bija citi lēmēji! Tagadējie lēmēji nesaprot un viņus pat neinteresē kādas katastrofālas sekas pēc dažiem gadiem draud Latvijas jūrniekiem, Latvijai izkļūstot no IMO baltā saraksta! Praktiski jūrnieki paliks bez darba! Un tad būs par vēlu un tad tas nevienu neinteresēs un tie “lēmēji” jau būs miskastē!
Turpināt lasīt “Kapteiņa Ēvalda Grāmatnieka pārdomas par Jūras akadēmijas pievienošanu RTU”
Jūrniecības izglītība Latvijā ir no Ainažu jūrskolas laikiem. Tāpat arī stāsts par Latvijas Jūras akadēmiju un RTU sākās jau kādu laiku atpakaļ. Tas viss sākās, kad Latvijas Jūras akadēmija pameta Rīgas Tehnisko universitātu un kļuva par neatkarīgu augstākās izglītības iestādi. Kopš tā laika RTU ir vēlējusies dabūt Latvijas Jūras akadēmiju savā paspārnē atpakaļ.
Turpināt lasīt “Jūrniecības izglītība un cīņa par jūrniecības identitātes nezaudēšanu!”
Tālbraucējs kapteinis Arvīds Ludeviks dzimis 1912. gada 17. augustā Dundagas pagasta Saunaga ciemā. Agrajā jaunībā braucis uz mazajiem piekrastes buriniekiem, bet 1929. gada agrā pavasarī, tikai sešpadsmit gadus vecs, būdams tvaikoņa “Kaupo” kuģa puika, dodas uz Rietumeiropu. Pirmajam tālajam braucienam seko citi, taču Arvīds nolemj iegūt kapteiņa diplomu. Tā arī sākas A.Ludevika stāsts par K.Valdemāra jūrskolu.
(10 min lasāmgabals)
Turpināt lasīt “Kā mēs cirtām ceļu dzīvē! – Arvīda Ludevika atmiņu stāsts par mācībām Krišjāņa Valdemāra jūrskolā”
