Stāsts par Anitu Freibergu

2018. gada 3. maijā prezidents Rīgas pilī pasniedza Valsts apbalvojumus izcilām jūrniecības personībām.

Jūrniecībā apbalvojumus saņēma Arvīds Buks, Aleksandrs Nadežņikovs un arī Anita Freiberga –  žurnāliste, Latvijas Jūras administrācijas izdevuma “Jūrnieks” redaktore. Par radošo ieguldījumu jūrniecības notikumu atspoguļošanā un jūrniecības nozares popularizēšanā sabiedrībā Anita tika apbalvota ar  Atzinības krusta V šķiru  un iecelta par ordeņa kavalieri.

Tāpēc šoreiz šis raksts ir par Anitu Freibergu, kas tapis kā kolāža, saliekot kopā atmiņas, laba vēlējumus, piezīmes un atmiņas par Anitu, kāda tā ir jūrniecības nozares cilvēku acīs.

Parasti gan Anita ir tā, kas raksta, kas intervē, kas liek kopā stāstus par jūru, jūrniekiem, aktuālajiem notikumiem.  Apzinoties, ka katram no mums ir “sava” Anita, kura iepazīta kopā strādājot, šis raksts ir kā kolāža no kopējā redzējuma par Anitu Freibergu!

Daudzās iesūtītajā bildēs, ar kurām dalījās cilvēki Anita ir redzama smaidīga un priecīga, daudzās viņa tur Jūrniecības gadagrāmatu, kas ir viņas “auklējums”, daudzās viņa sveic jūrniecības darbiniekus – tās ir tās nelielās lietas, kas  viņu raksturo mūsu acīs..

LJS valdes loceklis – Roberts Gailītis


Anita vienmēr ar mums bija ir un būs! Novēlam viņai skaistu Jāņu vaiņagu, mirdzošas acis un Labus cilvēkus apkārt!

Muzejnieki – kuģinieki Andris, Inta, Aigars, Dāvis


17. STĀVS VIENO JŪRU UN OPTIMISMU!

1991. gada augusta pučs mainīja ne tikai Latvijas vēsturi, bet iezīmēja arī jaunus vaibstus mūsu jūrniecības lietu dokumentēšanā. Kad “Latvijas Kuģniecībā” vadības grožus savās rokās ņēma Pēteris Avotiņš, interfrontiski noskaņotā laikraksta “Latvijskij morjak” redakcija tika ietriekta pazemē – “Latvijas Kuģniecības” ēdnīcas gaļas cirstuvē (skārnī) uz bluķa. Preses nama 17. stāva stūra telpas (tām, kam skats uz ostu, pie balkona, kur līdz tam mita “lielā auss”!) tika mūsu marīnistikas vecmeistaram Jānim Lapsam, lai varētu turpināt laikraksta “Jūras Vēstiss” (1991 – 1998) sagatavošanu un izdošanu.

Kad 1993. gada 4. maijā, pēc labi nosvinētas vārda dienas un atvadām no akciju sabiedrības “Brīvais Vilnis” kultūras nama, te ierados es, 17. stāva otrajā flangā rosīgi darbojās humora un satīras guru – žurnāla “Dadzis” redakcija. No tās tad arī uz šopusi mēģinājām vilināt latviešus, jo “Jūras Vēstu” redakcijā tādu bija palicis gaužām maz. Atbildīgā redaktora darbus veica Antons Sondors, un viņš mums pačukstēja, ka daudzus gadus ar asu spalvu un kritisku skatu par notiekošo tur strādājot Anita Freiberga. Mūsu koncerna komercdirektors Pāvels Tiršs gāja lūkot, un jau pavisam drīz mēs kopā ar Anitu plānojām “Jūras Vēstu” kārtējo numuru. No melnbaltas astoņu lappušu avīzes tā drīz jau iznāca sešpadsmit lappušu apjomā katru nedēļu un ar zilu “galviņu” – “Jūras Vēstis”. Šīs pārmaiņas nosvinējām uz upju kuģīša “Liepāja”, kas atgāja no Āgenskalna līča, kur kādreiz slējās upju kuģniecības stacija.

Ilgajos kopdarbības gados apēdām pudu sāls, un arī tad, kad “Jūras Vēstu” vairs nebija, rokas nenolaidām. Dzima idejas par Latvijas kā jūras valsts vārda nešanu pasaulē. Vienlaikus sākām iepazīstināt mūsu jūrniecības nozares ļaudis ar pasaules lielostām. Sākām ar Roterdamu, kurp ar čārterreisu piepulcējām pilnu TU-134 gaisa kuģi. Turpinājām ar Singapūru (pieķērām klāt arī paradīzes salu Bali!), Dubaiju, Stokholmu, Dublinu, vairākkārt vedām mūsu ostiniekus uz Minsku, kur mums izveidojās brīnišķīgas attiecības ar turienes Tirdzniecības un rūpniecības palātu. Kopā tika paveikts ļoti daudz, un tas bija drošs pamats mūsu zināšanām un pieredzei par jūru un tranzīta nozari, kas vēl arvien ir aprakstāma, dokumentējama un daudzināma.

Lai Anitai kvēls sveiciens un daudz radošas enerģijas Latvijas simtgades zīmē!

Cieņā – Gints Šīmanis.


Sveicot Anitu Freibergu:

Sākot  ar 1994. gadu  “Latvijas Jūrniecības gadagrāmatu” tapšana  bez Anitas Freibergas līdzdalības un vadības mēs pat nevaram iedomāties. Ar katru gadu auga Gadagrāmatas ne tikai apjoma, bet arī satura kvalitātes ziņā. Līdz ar Gadagrāmatu auga arī Anitas prestižs jūrniecības nozares darbinieku vidū. Un šodien Anita spēj ne tikai literāri apstrādāt un novadīt līdz lasītājiem nozares speciālistu viedokli, bet arī profesionāli paust savu viedokli daudzos jūrniecības jautājumos, kurā būtu jāieklausās arī nozares profesionāļiem.

Sveicot Anitu Freibergu  ar pelnīti saņemto  augsto Valsts apbalvojumu – ATZINĪBAS KRUSTA  ORDEŅA V šķiru, gribas novēlēt , lai arī turpmāk viņai nerimst radošais dzīves gars un iedvesmas labais ceļavējš atspoguļojot jūrniecības  nozares ikdienu.

Patiesā cieņā,

Antons Vjaters

LJS valdes priekšsēdētājs


Brīdī, kad mans garabērns – žurnāls Jūrnieks – bija tik tālu pieņēmies svarā un apjomā, ka tam nācās meklēt citu “māmiņu”, jutos pilnīgi mierīga, jo zināju, ka labāku “māmiņu” par Anitu neatrast. Es ļoti augstu vērtēju Anitas profesionalitāti, atbildību, precizitāti un neizsmeļamo optimismu, bez kā krietna žurnālista, un, vēl jo vairāk, žurnāla redaktora darbs nav iespējams. Un man patiesi milzīgs prieks, ka nozares profesionāļi Anitas darbu ir novērtējuši, iesakot viņu valsts augstākajam apbalvojumam!

Sarma Kočāne, žurnāliste, Latvijas Jūras administrācijas sabiedrisko attiecību speciāliste


Par Anitu Freibergu – Anita ir Gaismas cilvēks! Vienmēr atsaucīga, saprotoša, ar labu humoru. Lai pietiek enerģijas, veselības un mīlestības arī turpmāk!

Ainažu jūrskolas muzejs


Apsveicu viņu ar valsts balvu! Paldies Anitai par sadarbību no 2007 līdz 2016 gadam un atsevišķi par manas  grāmatas “Stūrmaņa stāsti” izdošanas aktīvu dalību.

Ar cieņu,
Vladimirs Novikovs


Galerija ar Anitas Freiberga bildēm: