Vēstules adresāti
- Latvijas Ministru prezidentam Krišjāņa Kariņam kungam
- Satiksmes ministram Tālim Linkaitim
- Izglītības un Zinātnes ministrei Anitai Muižniecei
- Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai
Informācijai:
- VSIA “Latvijas Jūras administrācija” Valdes priekšsēdētājam Jānim Krastiņam
- VSIA “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra vadītājam Jāzepam Spridzānam
- Latvijas Jūras akadēmija
- Biedrība “Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija”
- Biedrība “Latvijas Jūrniecības savienība”
- Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība
- Biedrība “Latvian Crewing Companies Association”
Par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarības saglabāšanu
2021. gada 12. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) savā mājaslapā publicēja relīzi ar nosaukumu “Jūrniecības izglītībai jākļūst pieejamākai un kvalitatīvākai” , kurā vēstīja par savu nodomu reorganizēt Latvijas Jūras akadēmiju (turpmāk – LJA) un Liepājas Jūrniecības koledžu (turpmāk – LJK), iekļaujot tās Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) ekosistēmā. Ja vienas jomas izglītības iestāžu apvienošana (LJA un LJK) ir savā ziņā loģiska un pamatojama, tad jūrniecības izglītības iestāžu iekļaušana RTU ekosistēmā ir parakstīts spriedums ilgtspējīgai jūrniecības izglītības attīstībai Latvijā, jo minētā relīze ir tukšas frāzes un solījumi, ka reorganizācija pievienošanas veidā nesīs labumu jūrniecības izglītībai un kuģu virsnieku sagatavošanai Latvijā bez seguma un skaidrības par jūrniecības izglītības nākotni. Te kontekstā var skatīties uz skolas.lv projektu, kas ar labiem nodomiem uzsākts, bet pēc projekta izgāšanās un miljonu zaudēšanas atbildīgo par šādu iznākumu joprojām nav. Tāpat var skatīties uz Policijas akadēmiju un domāt, kā to esošajos apstākļos atjaunot, jo tādas idejas jau ir sākušas virmot. Ir pieņemts, ka Latvijā mums ir grūti atrast atbildīgos par dažādām sistēmas neveiksmēm. Savukārt, uz kuģa atbildīgs ir kapteinis, kas atbild par visām veiksmēm un neveiksmēm. Kas atbildēs par jūrniecības izglītības zaudēšanu? Nav arī skaidrs, vai kāds IZM ir vērtējis visus riskus, ko rada šāda pievienošana. Piemēram, jūrniecībā risku vērtēšana ir neatņemama darbība pirms darba veikšanas uzsākšanas.
Mēs, Latvijas Jūras akadēmijas absolventi, nevēlamies noskatīties un stāvēt malā šī jautājuma kontekstā, jo LJA ir daļa no mūsu identitātes, tāpat esam daļa no LJA identitātes, lai arī IZM ierēdņu acīs esam tikai maza daļa no LJA kvantitatīvajiem rādītājiem par LJA sagatavoto speciālistu skaitu. Laikā, kad izglītības telpā skandina par kompetenču izglītību un notiek pāriešana uz to visos izglītības līmeņos, jūrniecībā kompetenču standarti ir bijuši daļa no mūsu apmācības sistēmas jau gadiem. Nelielā akadēmija, bez visur piesauktās zinātnes kā speciālistu sagatavošanas priekšnosacījuma, ļāva mums iegūt darbam uz kuģiem nepieciešamās zināšanas, izpratni un, galvenais, attieksmi un atbildību par veicamo darbu – lietas, kas veido mūsu kompetences un kas ļauj mums veiksmīgi strādāt visā pasaulē ne tikai uz kuģiem, bet arī krastā. Šī attieksme un atbildība pret darbu ir LJA zīmols, kas sasniegts vairāku desmitu gadu laikā, bet ko var ātri pazaudēt. Visvairāk kremt, ka to pazaudēs ne jau IZM lēmēji un ierēdņi, bet mēs – cilvēki, kam jūra, jūrniecība, kuģis, nav tikai tukši vārdi, bet kas sevi identificē ar jūrniecību, ar LJA iegūto kuģa virsnieka kvalifikāciju. Vai mūsu nodarbinātības rādītāji (atalgojums, nodarbināto skaits sagatavotajā specialitātē pēc programmas absolvēšanas) nav LJA kvalitātes rādītāji? Vai vairāku tūkstošu eiro atalgojums kā kuģa virsniekam ir maza nauda, lai mēs neveidotu Latvijas sabiedrības vidusšķiru? Vai absolventu nodarbinātība jūrniecībā (90–100%)un transporta nozarē ir maz? Vai mēs tā vienkārši varam ar virsnieku sagatavošanu spēlēties?
Mēs ticam, ka dažādība ir vērtība. Mēs ticam, ka Latvijā ir vieta arī tādām mazām augstskolām, kā Latvijas Jūras akadēmija, kas savā kompaktumā vislabāk spēj realizēt jūrniecības izglītības galveno uzdevumu – sagatavot kuģu virsniekus, pēc kuriem ir pieprasījums pasaules tirdzniecības flotē. Un tāpēc mēs šobrīd neticam, ka LJA inkorporācija RTU ir labākais veids, kā nodrošināt jūrniecības izglītības attīstību, jo šīs inkorporācijas mērķis ir neatkarīgu, mazu augstskolu skaita samazināšana, nevis domāšana par nozares interesēm un sabiedrības kopējo labumu.
Mēs lepni sevi saucam par jūras valsti, bet tajā pašā laikā maz apzināmies, ka jūrnieku sagatavošana un jūrniecības izglītība ir jūrniecības mugurkauls, kas dod stingrumu jūras valstij. Tāpēc mēs lūdzam Jūs atbalstīt jūrniecības izglītības neatkarību šodien, lai arī nākošās latviešu paaudzes varētu lepoties ar jūrniecības izglītības tradīcijām un mantojumu undzīvot Latvijā – jūras valstī.
Latvijas Jūras akadēmijas absolventi