Atskats uz LJS Jūrassvētku svinēšanas uz kuģīša Vecrīga – 2022. gada 9. jūlijā.
Roberta komentārs
2022. gada Jūrassvētki bija īpaši. 2022. gada Jūrassvētkos pirmo reizi man nācās uzņemties LJS namatēva lomu uz kuģīša Vecrīga, kur kopīgi bija sanākuši gan LJS biedri ar ģimenēm, gan LJS draugi, lai kopīgi svinētu Jūras svētkus.
Un, lai arī bija neliels satraukums par to, kā viss izdevās, jo solīja lietu, negaisu un vēju, bet ierodoties pie kuģīša un redzot, kā sarodas visi dalībnieki, es zināju, ka viss izdosies un būs labi.
Liekas, ka svētki izdevās, jo apkārt valdīja pozitīvas emocijas, cilvēki bija priecīgi, viņi vienkārši labi pavadīja laiku.
Šoreiz arī pasākums bija nedaudz savādāks, jo pasākumu muzikāli iekrāsoja jauniešu pūtēju orķestris Fanfara.
Tika atvērta grāmata par Krišjāni Valdemāru, tika atvērts vīns, tika dziedāts un dejots.
Liels paldies Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrībai, kura finansiāli atbalstīja svētku norisi.
.. uz tikšanos nākošgad.
Roberts
Normunda atskats uz svētkiem
Par godu Jūras svētkiem Latvijas Jūrniecības savienība rīkoja ikgadēju nelielu izbraucienu ar kuģīti līdz Daugavgrīvas bākai.
Kopā sanāca ar jūras lietām saistīti ļauži un, protams, arī jūrnieki. Skanēja mūzika, bija atkalredzēšanās prieks un sarunas par un ap jūrā iešanu.
Kuivižnieks un nerimtīgais Valdemāra bibliokuģa galvenais bocmanis Gints Šīmanis prezentēja K. Valdemāra darbu jaunās skaņās – ,,300 stāsti,,.
Ritēja raitas sarunas un galvenais bija satikšanās prieks. Pat niknais negaiss, kurš draudīgi tuvojās no Pārdaugavas puses, izsīka un pārvērtās nelielā, smidzinošā lietutiņā. Izbraucām ostu un satikām dažu labu lielu pretim nākošu kuģi, kurš devās jūrā…
Te dažas bildītes no notikuma.
Paldies Robertam Gailītim par jauko pasākumu.
Paldies visiem, kurus man izdevās atkal satikt un ieraudzīt. Bija patīkami.
Lai visiem labs vakars!:)
Normunds Smalinskis
Anitas recenzija
Jūras svētku zaļumballes uz kuģīša “Vecrīga”
Jūras svētki 2022 nosvinēti. Visā 500 kilometrus garajā jūras krastā no igaunīšu bālelīšu pierobežas ar pirmās Valdemāra Ainažu jūrskolas iesakņoto jūrniecības garu, līdz leišmalei, kur mūsu puses Nidas oļiem nosētajā jūras krastā pašapzinīgi stāv senais un simboliskais robežu stabs. Kā ik gadus jūlija otrajā sestdienā Jūras svētkus svinēja visā Latvijā: Salacgrīvā, Mērsragā, Rojā, Ventspilī un Liepājā, svinēja zvejniekciemos, zvejnieku un jūrnieku ģimenēs, bet uz atpūtas kuģa “Vecrīga”, kur Latvijas Jūrniecības savienība kopīgai Jūras svētku svinēšanai tradicionāli pulcināja LJS biedrus, jūrniecības nozares ļaudis un viņu ģimenes, šogad tika uzrīkota kārtīga Jūras svētku zaļumballe ar “dzīvo” mūziku – īstu pūtēju orķestri “Fanfara”. “Pie dzintara jūras” spēlēja mūziķi, un svētku dalībnieki dziedāja līdzi, bet garām braucošā kruīza kuģa un jahtas atpūtnieki smaidot māja sveicienus.
Uz kuģīša valdīja omulība, gluži kā Imanta Kalniņa dziesmā dzied – savējie sapratīs. Tieši tāda bija sajūta. Tosti un sarunas: par jūras lietām, jūrniecības garu, kā reiz bija, kā ir tagad un to, diezin, kā būs rīt. Rīgas ostas labais gars Haralds Apogs stāstīja par ostu, bet Kr. Valdemāra bibliokuģa bocmanis, īstenākais valdemārietis Gints Šīmanis, kā tikai viņš to prot – ar plašu vērienu un trāpīgām piezīmēm, prezentēja K. Valdemāra grāmatiņu “300 stāsti, smieklu stāstiņi etc. un mīklas”, kas jaunajā drukā izdota pirmo reizi.
Ekspersintervijās (pilnā apjomā tās tiks publicētas žurnālā “Jūrnieks” Nr.4) apjautāju jūrniecības ļaudis par to, kādas tad ir viņu pārdomas Jūras svētku noskaņās. Jāteic, ka noskaņas un atziņas pārsteidzoši līdzīgas: ir labi satikties, jūrniecības nozarei jābūt vienotai, ir cerības uz patiesu nozares atdzimšanu, galvenais ir cilvēki. Un visiem ir viena liela kopīga baža – kas notiks ar Latvijas jūrniecības izglītību pēc tam, kad Latvijas Jūras akadēmija ir zaudējusi savu neatkarību? Tāpat visi ar nožēlu atzina, ka Rīga diemžēl Jūras svētkus nesvin un šeit jūrniecības garu nejūt.
Dzīvē viss plūst un mainās, nekas nav akmenī iecirsts. Un vienmēr paliek cerība, ka nāks labāki laiki: jūrniecības izglītība izdzīvos, un ne tikai izdzīvos, bet uzņems jaunus apgriezienus, nāks jauni cilvēki, kuri mīlēs jūru un gribēs strādāt jūrā, mēs būsim vienoti un gatavi ziedoties kopīgas idejas vārdā. Un arī Rīgā atkal svinēs Jūras svētkus.
Kr. Valdemāra grāmatiņā ir kāda anekdote: “Kapteiņa kungs,” matrozis iesaucās. “Vai kāda lieta ir zuduse, kad zināms, kur tā ir?” “Nē, muļķi viens,” kapteinis atbildēja. “Nu tad nežēlojieties pēc savas sudraba tējkannas, kas patlaban izslīdēja man no rokām, viņa guļ jūras dibenā.”
Cerams, ka jūrniecības nozare zina, kur meklējams tas, kas ir tikai šķietami zudis. Un varbūt tas nemaz nav nogrimis jūras dibenā. Pēc Jūras svētku zaļumballes uz kuģīša “Vecrīga” šķiet, ka Latvijas jūrniecību viss būs vislabākajā kārtībā!
Pirmo reizi Jūras svētku rīkošana bija jaunā LJS šefa Roberta Gailīša pārziņā, un viņš šīs ugunskristības ir godam izturējis.
Vēl daudzus Jūras svētkus un arī kopīgu darbu vēlot,
Anita Freiberga
Šeit zemāk bilžu galerija ar atskatu uz LJS pasākumu – bilžu autori Normunds Smalinskis un Raivis Struncens.
