2023. gada 15. septembrī Rīgas Brīvostas pārvaldes telpās notika jūrniecības nozares seminārs, kurā tika prezentēta Latvijas Jūrniecības savienības darbības stratēģija, kas izstrādāta projekta “Enkurs – 2023” ietvaros, un notika diskusija par jūrniecības nevalstisko organizāciju lomu jūrniecības nozares attīstībā.
Diskusijā par nevalstisko organizāciju lomu jūrniecības nozares attīstībā Latvijā piedalījās Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas prezidents Jāzeps Spridzāns, Latvijas Kuģu mehāniķu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edijs Štāls, LVR flotes valdes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš un LSC valdes padomnieks Ģirts Apsītis, bet diskusiju vadīja Latvijas Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētājs Roberts Gailītis.
Jūrniecības savienības stratēģija
Darbs pie Latvijas Jūrniecības savienības stratēģijas sākās 2023. gada janvārī, bet noslēdzās jūlijā. Strādājot pie jūrniecības nozares stratēģijas, par jūrniecības nozares jautājumiem tika organizētas tikšanās, sarunas un viedokļu ar dažādiem jūrniecības nozares uzņēmumiem un institūcijām. Šobrīd izstrādātā LJS darbības stratēģija ļaus jūrniecības savienībai veiksmīgāk organizēt pasākumus un iniciatīvas, kas vērstas uz jūrniecības nozares attīstību, jo ir noteikti darbības virzieni, kā arī izvirzīti stratēģiskie mērķi.
Kā Jūrniecības savienības misija ir sadarboties ar citām jūrniecības nozares organizācijām, uzņēmumiem, institūcijām un fiziskām personām, lai uzturētu Latvijas jūrniecības tradīcijas, popularizētu jūrniecības nozari un īsteno dažādas aktivitātes, kas vērtas uz nozares konkurētspējas attīstību un ilgtspēju.
Kā galvenie LJS darbības stratēģiskie mērķi ir izvirzīti sekojoši
- Attīstīt LJS zīmola vērtību nozarē, kļūstot par atzītu nozares organizāciju
- Kļūt par viedokļa līderi jūrniecības jautājumos
- Kļūt par jūrniecības nozares Latvijā PR aģentūru
- Kļūt par atzītu un spēcīgu jūrniecības nozares interešu pārstāvi
- Starptautisko attiecību veidošana
- Attiecību veidošana ar citām nozares organizācijām
Stratēģijas reālā ieviešana būs nākotnē atkarīga no LJS biedru aktīvas darbības, lai šos mērķus sasniegtu.
Seminārs un diskusija
Semināra un diskusiju dalībnieki atzinīgi vērtēja šāda pasākuma formātu, jo tā ir iespēja satikt nozares cilvēkus un apmainīties ar viedokļiem, ģenerējot jaunas idejas un sadarbības iespējas. Tā, piemēram, LSC atklāja, ka apsvēr iespēju ar stipendijām finansiāli atbalstīt ne tikai jūrniecības izglītības iestādēs studējošos, bet arī pasniedzējus, bet Jūras spēki un Jūrniecības savienība apsvērs iespēju startēt jaunā SIF projektā.
Par to, kāda ir sabiedrisko organizāciju loma jūrniecības nozares aktuālo jautājumu risināšanā, problēmu aktualizēšanā un nozares tālākas stratēģijas veidošanā, savu viedokli izteica gan sabiedrisko organizāciju, gan Latvijas jūrniecības mācību iestāžu vadītāji un nozares veterāni. Visi diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka nozares izdzīvošanas un nākotnes iespēju pamatā, pirmkārt, ir visu jūrniecības nozarē iesaistīto institūciju un biznesa struktūru sadarbība, jo tikai, strādājot visiem kopā, var radīt pietiekami lielu rezonansi jūrniecības problēmu risināšanā un nozares prestiža celšanā. Otra lieta, par ko bija absolūta vienprātība, ir jūrniecības izglītības prestiža celšana, un zem šī jautājuma tūlīt izgaismojas vairākas problēmas: kā ieinteresēt jauniešus izvēlēties jūrnieka profesiju, kā organizēt mācību procesu, lai tas būtu atbilstošs jaunākajām tendencēm kuģošanā un digitālizācijas ienākšanai jūrniecībā, kā atrisināt pasniedzēju piesaistes jautājumu un mācību programmu nodrošināšanā piesaistīt aktīvos jūrniekus?
Diemžēl pagaidām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu, tāpēc diskusijas dalībnieki atzina, ka šī būs problēma, kuras risināšana prasīs kopīgus pūliņus. RTU Liepājas Jūrniecības koledžas pasniedzējs Nauris Upenieks, kurš ir arī aktīvais jūrnieks, uzsvēra, ka aktīvajiem jūrniekiem ne vienmēr izšķirošs ir atalgojuma jautājums. Viņš, piemēram, aktīvajā jūras darbā vienā dienā nopelna tik, cik LJK mēneša laikā, bet Nauris par goda un prestiža lietu uzskata savu zināšanu nodošanu topošajiem jūrniekiem. Tieši tāpat domā vēl daudzi citi aktīvie jūrnieki, kuri labprāt iesaistītos un lasītu kādu lekciju ciklu, ko darīt viņiem liedz birokrātiskais slogs, tāpēc daudzi jūrnieki vienkārši visam atmet ar roku, bet zaudētāji šajā gadījumā ir topošie jūrnieki, kuri nesaņem zināšanas par jaunākajām tendencēm darbā uz kuģiem.
LJK direktors Jānis Džeriņš ir pārliecināts, ka daudz lielāku interesi par jūrniecības studentiem vajadzētu izrādīt valstij, kaut vai bez maksas piešķirot formu un nodrošinot ēdināšanu, kā tas jau sen ir iedibināts Igaunijā. Ļoti iespējams, tas padarītu pievilcīgāku jūrniecības izglītību.
Diemžēl labās ziņas izplatās daudz lēnāk, nekā sliktās ziņas un kritiskas piezīmes par jūrniecības mācību iestādēm. Vajag tikai palaist ziņu – tur viss ir slikti, tur nav ko meklēt, un, nepārbaudot informāciju, daudzi arī atrod citas mācību iestādes.
Kapteinis Imants Nartišs gan nedaudz ironiski piebilda, ka ne visi kadeti, kuri atnāk uz kuģa praksē, patiesi interesējas par savu nākamo profesiju. “Tikai nelielai kadetu daļai ir patiesa interese un acīs var redzēt to īpašo uguntiņu,” teica kapteinis Nartišs.
Secinājums viens: visu jūrniecības nozarē iesaistīto kopīgs darbs un sadarbība jautājumu risināšanā ir tā panākumu atslēga, ko nevajadzētu novērtēt par zemu.
Galvenās atziņas no semināra, kam būtu vērts pievērst lielāku uzmanību:
- Jūrniecības savienības darbības stratēģijai ir jābūt instrumentam, lai koordinētu sadarbību starp nozares organizācijām, uzņēmumiem un valsts institūcijām. Tieši tā arī bija viena no diskusijas atziņām, ka nevalstisko organizāciju darbības mērķim jābūt koordinēt sadarbību specifisku jautājumu risināšanā.
- Jūrniecības nozares nākotne ir atkarīga no kvalitatīvas jūrnieku sagatavošanas, jo tieši viņu zināšanas un pieredze ir būtisks resurss, kas nepieciešama arī jūrniecības uzņēmumos saistītajās krasta nozarēs, piemēram, jūras apdrošināšanā, ostu dienestos, terminālos un citur.
- Latvijas sabiedrības apziņa par jūrniecību ir zemā līmenī, tāpēc nepieciešams veicināt sabiedrības izglītošanu, diemžēl Latvijā, piemēram, nav sava jūras muzejā, kāds tas ir mūsu kaimiņvalstu pilsētās Tallinā vai Klaipēdā.
- Ir būtiski, lai ne tikai vienkārši tiktu mācīti topošie jūrnieki, bet viņi tiktu sagatavoti jūrnieka speciālitātei un darbam jūrā. Šis jautājums pēc būtības ir plašāks, jo ietver attieksmi, kā nozīmīgu kompetences sastāvdaļu, bet tieši attieksme ir tā lieta, kas mūslaiku sabiedrībā lielai daļai jauniešu nav stiprā puse.
- Jūrniecības nozarei pašlaik nav sava “patrona”, kas augstā politiskā līmenī varētu aizstāvēt jūrniecības nozares intereses un apvienot tautu kāda mērķa sasniegšanai. Diskusijas laikā no zāles bija ierosinājums, ka par jūrniecības patronu varētu kļūt Valsts prezidents, un, iespējams, šī doma noteikti būtu jāapsver.
- Lai veicinātu sabiedrības informētību, ir nepieciešams turpināt pasākumus jauniešu piesaistei un iesaistei, skolās jārunā ar bērniem un jauniešiem, tāpēc jāturpina veidot un dažādot iniciatīvas, lai uzrunātu jauniešus un skolēnus.
Autori: Anita Freiberga un Roberts Gailītis
Foto: Anita Freiberga un Iveta Mota
LJS darbības stratēģiju var apskatīt, uzklikšķinot uz attēla zemāk:
LJS stratēģijas izstrādes un seminārs ir daļa no Latvijas Jūrniecības savienība organizētā projekta Enkurs -2023, kas ir saņēmis finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
#SIF_NVOFonds