Atskats uz LJS biedru sapulci – 09.05.2024.

2024. gada. 9. maijā notika Latvijas Jūrniecības savienības (LJS) gadskārtējā pilnsapulce, uz kuru pulcējās biedrības fiziskie un juridiskie biedri, lai atskatītos uz paveikto un iezīmētu nākamā darba cēliena plānu. Tā kā kopš pēdējām LJS valdes vēlēšanām bija pagājuši divi gadi, kā noteikts statūtos, notika jaunas valdes vēlēšanas. LJS biedri darbu valdē turpmākajos divos gados uzticēja Lienītei Ragžei, Anitai Freibergai, Jānim Krastiņam, Uldim Ozolam, Kristapam Lūkinam un Edijam Štālam, bet par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Robertu Gailīti. Līdzšinējais valdes loceklis Antons Vjaters, kurš ilgus gadus ir bijis arī LJS valdes priekšsēdētājs, savu kandidatūru jaunajam valdes sastāvam vairs neizvirzīja, tāpēc Jūrniecības savienība viņam no sirds pateicās par ilggadēju un nenogurstošu darbu LJS vadīšanā un Latvijas jūrniecības nozares popularizēšanā.


Satiksmes ministrijas Jūrlietu departamenta direktore Laima Rituma Satiksmes ministrijas Atzinības rakstu par ieguldījumu jūrniecības nozares attīstībā pasniedza Salacgrīvas ostas pārvaldniekam Ivo Īstenajam, kurš ostu sekmīgi vada jau vairāk nekā 30 gadus. Savukārt LJS Atzinības rakstu pasniedza kapteinim Imantam Nartišam, kurš ne tikai profesionāli veic savus tiešos darba pienākumus, bet ir arī aktīvs jūrniecības nozares popularizētājs, jo īpaši lielu vērību veltot darbam ar jauno paaudzi. Tāpat arī LJS Atzinības rakstu šogad saņēma Uldis Zvans par aktīvu iesaistīšanos jūrniecības savienības darbā.

Latvijas Jūrniecības savienībai 35

2024. gadā LJS atskatās uz 35 darbības gadiem. Kā teica LJS valdes priekšsēdētājs Roberts Gailītis, tad noteikti pozitīvais ir tas, ka Jūrniecības savienība turpina pastāvēt un darboties, neskatoties uz to, ka tās ieceres, ar kurām LJS biedri pirms 35 gadiem nāca kopā un dibināja savienību, iespējams, vairs nav aktuālas, jo jūrniecības institucionālais ietvars ir izveidots un  institūciju atbildības jomas par nozari ir sadalītas. “Bet kā pirms 35 gadiem, tā joprojām aktuāls ir jautājums par Latvijas jūrniecības politiku. It kā vienkāršs jautājums, bet izpratne gandrīz katram sava, tāpēc vienas atbildes nav. Vai Latvijā ir jūrniecības politika? Kāda ir Latvijas jūrniecības politika? Kam jāveido Latvijas jūrniecības politika? Latvijas jūrniecības politika savā ziņā ir jūrniecības nozares mīts, un Satiksmes ministrijas viedoklis par to pilnībā atšķiras no Jūrniecības savienības vecāko biedru domām. Bet jūrniecības politikas apzināšanās Latvijas sabiedrībā, pašas politikas definēšana ir svarīgs zobratiņš jūrniecības nozares attīstībā,” sacīja Roberts Gailītis.

Vadības ziņojums par LJS darbību 2023. gadā skatāms šeit: LJS Vadības ziņojums

Pašlaik LJS ir 94 biedri, no kuriem 82 ir fiziskie biedri un 12 juridiskie biedri. Kā savā uzrunā uzsvēra Roberts Gailītis, pozitīvi ir tas, ka izdodas noturēt stabilu biedru skaitu, kas gan nav statisks lielums, jo vecākie biedri kļūst mazāk aktīvi, bet viņu vietā nāk jauni cilvēki, kuri vēlas piederēt šai organizācijai. Kopš iepriekšējās pilnsapulces klāt nākuši 11 jauni biedri, no tiem seši ir juridiskie biedri. “Mūsu juridiskie biedri ir visas lielo ostu pārvaldes un Salacgrīvas ostas pārvalde, visas jūrniecības mācību iestādes – RTU Jūras akadēmija, RTU Liepājas Jūrniecības koledža un “Novikontas” Jūras koledža, kā arī jūrniecības nozares kompānijas, un tieši juridisko biedru dalība LJS apliecina, ka esam bijuši gana veiksmīgi savā darbībā un stratēģijā, lai viņi vēlētos sevi asociēt ar šo organizāciju,” sacīja Gailītis. “Runājot par aizvadīto gadu, viens no nelieliem, bet svarīgiem soļiem organizācijas identitātes nostiprināšanā bija Latvijas Jūrniecības savienības darbības stratēģijas izstrāde, un izstrādes gaitā tika gūts apliecinājums, ka Jūrniecības savienība joprojām ir vajadzīga nozarei. Stratēģija noteikti nav dokuments, kas tiek cilāts diendienā, bet tā nepieciešama, lai laiku pa laikam tajā ieskatītos un gūtu pārliecību, ka darbības virziens ir pareizs. Arī seminārā, kurā tika prezentēta Jūrniecības savienības stratēģija un diskutēts par nevalstisko organizāciju lomu jūrniecības nozarē, tika gūts apstiprinājums gan no jūrniecības organizāciju pārstāvju, gan biedru puses, ka Jūrniecības savienības galvenā loma ir nozares aktivitāšu koordinēšanā.

Ar gandarījumu var teikt, ka esam bijuši gana aktīvi un pamanāmi, kas ļāvis mūsu projektu īstenošanai piesaistīt lielāku finansējumu. Esam turpinājuši iesāktās tradīcijas: atbalstījuši audžubērnu ģimenes, piedalījušies konkursa “Enkurs” rīkošanā, ar prieku uz kuģīša “Vecrīga” kopā svinējuši Jūras svētkus, bijuši kopā gan Ainažos jūrnieku salidojumā, gan piemiņas pasākumā komadkapteiņa Hugo Legzdiņa atdusas vietā Lēdurgas kapos. Jauna aktivitāte bija iesaistīšanās izstādes “Mans kompass rāda uz jūru” organizēšanā RTU zinātkāres centrā “Futurimo Rīga”, kur visas šīs vasaras garumā bērni un jaunieši varēs iepazīties ar to, kas tā jūrniecība tāda ir. Tāpat darbojamies, lai piesaistītu Eiropas finansējumu pētījumam par cilvēku resursu apzināšanu jūrniecības nozarē, ko varētu realizēt kopā ar Nīderlandes pusi.

Lai varētu uzņemties šādu lomu, Jūrniecības savienības galvenais resurss ir un būs aktīvi biedri, kuri ir spējīgi gan iesaistīties un atbalstīt, gan palīdzēt organizēt, gan īstenot dažādas aktivitātes. Jūrniecības savienībai jābūt kā ekosistēmai, kurā tiek īstenotas uz nozares attīstību un popularizēšanu vērstas idejas un aktivitātes, ko ģenerējuši aktīvie biedri. Tai jābūt kā ekosistēmai, kura sniedz atbalstu biedriem un piedāvā dažādas iespējas un informāciju, tādējādi veicinot biedru aktivitāti.”

Satiksmes ministrija strādā pie nozares ilgtspējīgas attīstības dokumenta

SM Jūrlietu departamenta direktore Laima Rituma sapulces dalībniekus informēja, ka ministrija aktīvi strādā pie nozares politikas izstrādes, kur ietilpst arī jūrniecības nozares attīstības plānošana. “Politikas plānošanas dokuments būs pamats nozares ilgtspējīgas pārvaldības koncepcijas izstrādei,” teica Laima Rituma. Tāpat viņa pateicās visām institūcijām, kas bija iesaistītas aprīlī notikušajā IMO auditā. “Paldies ostu pārvaldēm, Jūras administrācijai, Krasta apsardzes dienestam, Valsts vides dienestam, arī Ieņēmuma dienestam par profesionālu un atbildīgu attieksmi. Auditā lielākā vērība tika pievērsta tam, kā dalībvalstis, šajā gadījumā Latvija, ievieš tādu konvenciju kā MARPOL, SOLAS, STCW un vēl citu prasības, un var teikt, ka audita rezultāti ir labi.

Ostas izjūt ģeopolitiskos satricinājumus un meklē jaunas biznesa iespējas

Rīgas brīvostas pārvaldnieks vietnieks Edgars Sūna ļoti precīzi raksturoja situāciju, kādā nonākušas Latvijas lielās ostas, un neslēpa, ka ostas sagaida grūti laiki. “Ģeopolitiskā situācija un karš, kas plosās pavisam tuvu mūsu robežām, – tas viss ir radījis izmaiņas kravu struktūrā un dinamikā. Kravu apgrozījums samazinājies, pārtrauktas kravu plūsmas no Krievijas un Baltkrievijas, piedevām ar lielu varbūtību var pārtrūkst arī kravu plūsmas no Vidusāzijas, bet tādā gadījumā no Rīgas varētu aiziet arī tās konteinerkravu līnijas, kas pamatā šeit darbojas, pateicoties Vidusāzijas kravām,” pauda Edgars Sūna.

Arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis atzina, ka ģeopolitika uzliek savu zīmogu, bet viņš arī teica, ka katra sarežģīta situācija liek uz lietām paskatīties no cita rakursa. Liepāja izmanto šo iespēju un meklē iespējami efektīvāko darbības stratēģiju. Liepājas SEZ pārvalde un pilsētas pašvaldība veido uzņēmējdarbībai pievilcīgu vidi – vienotu ekonomikas ekosistēmu ar mērķi veicināt pilsētas un reģiona attīstību, piesaistīt jaunus uzņēmumus un atbalstīt esošo paplašināšanos, radīt jaunas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu un palielināt IKP un samaksāto nodokļu apjomu. Tiek attīstīts Liepājas industriālais parks, Karostas industriālais parks, kā arī citi projekti, piemēram, nobeigumam tuvojas dzeramā ūdens eksporta terminālis, bet netālu no tā Nīderlandes kompānija “Van Oord” iecerējusi būvēt atkrastes vēja parku atbalsta bāzi un lielgabarīta kravu termināli. “Problēmu netrūkst, bet mēs tās risinām,” teica Uldis Hmieļevskis.

Vai ir apdraudējums jūrniecības izglītībai?

LJS kopsapulcē, kā jau tas ierasts, diskutēja arī par jūrniecības izglītības jautājumiem. “Jūras akadēmija ir iekļauta RTU ekosistēmā, kas nav pieņemami jūrniecības sabiedrībai, par ko nozares darba devēji un ņēmēji, nozares NVO, akadēmijas absolventi un studenti pēdējā gada laikā daudzreiz ir vērsušies ar vēstulēm gan IZM, gan citās valsts institūcijās. Tas ir bijis pretrunā ar nozares izstrādāto un IZM iesniegto jūrniecības izglītības iestāžu konsolidācijas modeļa projektu, kas paredzēja veidot autonomu konsolidētu jūrniecības iestāžu sistēmu vienotā blokā un atbilstošā jūrniecības ekosistēmā. Esmu pārliecināts, ka mums visiem kopā tomēr vajadzētu mēģināt labot situāciju un darīt visu, lai jūrniecības izglītība loģiski attītos, un domāju, ka vēl nav par vēlu rīkoties,” sacīja Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas prezidents Jāzeps Spridzāns, kurš šo jautājumu var izvērtēt arī no Jūrnieku reģistra skatu punkta.

Neformālās sarunās daudzi Jūrniecības savienības biedri pauda viedokli, ka esošā situācija, kad abas jūrniecības mācību iestādes – LJK un LJA – ir zaudējušas neatkarību, nopietni apdraud jūrniecības izglītības nākotni. Protams, lielāks pastāvēšanas apdraudējums ir Jūras akadēmijai, ņemot vērā arī to, ka līdz 2025. gadam no akadēmijas paspārnes aiziet jūrskola, ar kuru kopīga darbība līdz šim akadēmijai ir bijusi finansiāli izdevīga. Piedevām vēl Jūras akadēmijai apdraudējums ir tāds, ka, akadēmijai pārnākot no Bolderājas uz RTU mācību kompleksu Ķīpsalā, lai arī cik pievilcīga tur būtu infrastruktūra, jūrniecības izglītība var pazust lielajā teritorijā, un tādā gadījumā risks var būt pati mācību vide, kurā Jūras akadēmija un jūrskola paliek bez savas identitātes. Jūras akadēmijas direktors Edijs Štāls atzina, ka Jūras akadēmijai būs ne mazums izaicinājumu. “Galvenā Jūras akadēmijas prioritāte ir jūrnieku profesionālā sagatavošana, arī zinātnes attīstība, bet, protams, atbilstoši mūsu specifikai, lai tā sniegtu pievienoto vērtību studentiem un pasniedzējiem. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir jūrnieku profesionālās sagatavošanas programmu sakārtošana, tāpēc ir daudz darāmā, lai pienācīgi sagatavotos akreditācijai, kas gan ir pārcelta uz nenoteiktu laiku, jo nav izdevies izveidot nozares specifikai atbilstošu akreditācijas komisiju,” sacīja Edijs Štāls. “Daudz tiek domāts par infrastruktūras sakārtošanu, un tas pamatā ir saistīts ar akadēmijas pārcelšanos uz Ķīpsalu, kur visam jābūt sakārtotam līdz jaunā mācību gada sākumam 1. septembrī.”

Ir arī labas ziņas

Parasti visvairāk izgaismojas problēmas, tāpēc tās aizņem lielu vietu gan diskusiju laikā, gan žurnāla lappusēs, tomēr Jūrniecības savienības gada pilnsapulcē bija arī vairākas labas ziņas. Edgars Sūna pastāstīja par jauno pasažieru termināli, ko uzbūvēs līdz 2028. gadam, dzēšot no Rīgas ostas sejas nepievilcīgo kauna traipu – morāli un fiziski novecojušo pasažieru termināli. Roberts Gailītis savā uzrunā teica, ka Jūrniecības savienības biedru rindas papildina jauni cilvēki, un to lieliski varēja redzēt arī Rīgas brīvostas konferenču zālē, kur jauno šoreiz bija vairāk nekā veco, tātad notiek loģiska paaudžu maiņa un ir cerības, ka Jūrniecības savienība ir uzņēmusi jaunus apgriezienus. Ar lielisku jaunumu padalījās Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, kurš stāstīja par Liepājas plāniem bijušā kolhoza “Boļševiks” teritorijā veidot jūrniecības muzeju. Jau gadiem esam par to domājuši, plātījuši rokas – redz, Lietuvā un Igaunijā ir moderni jūrniecības muzeji. Varbūt pienācis laiks likt galvas un naudu kopā, lai Liepājā taptu patiešām unikāls jūrniecības muzejs, kas būtu ne tikai vienas pilsētas lepnums, bet visas Latvijas ieguvums, piesaistot pašmāju un ārzemju viesu interesi. Kas teicis, ka visām lielajām un svarīgajām lietām vajadzētu koncentrēties tieši Rīgā?

Un, visbeidzot, vēl viena lieliska ziņa – ir izdota “Latvijas jūrniecības gadagrāmata 2023”, kas vēstures lappusēs atstās ierakstu par Latvijas jūrniecību.

Par iespējām iegūt fizisku gadagrāmatas eksamplāru droši var sazināties ar Latvijas Jūrniecības savienību, rakstot e-pastu uz [email protected] ,bet gadagrāmatas digitālais eksemplārs ir pieejams šeit – LJS mājaslapā: Sadaļā gadagrāmatas

Rakstu sagatavoja: Anita Freiberga

Foto no biedru sapulces