(28. turpinājums)
Ko var darīt, Nigērijā savi likumi. Lagosa ir 8-10 miljonu pilsēta (neviens nezina, cik īsti iedzīvotāju). Pa galvenajām ielām, blakus debesskrāpjiem tek virszemes kanalizācijas kanāli, pilns ar mušām. Katrs var apstāties jebkurā vietā un izdarīt savas dabiskās vajadzības uz ceļa, ielas, trotuāra vai arī kur citur. Tāpēc arī mūsu bocmanis staigāja, nēsājot līdzi gumijas «šlangu». Ja kāds vietējais pie borta vilka nost bikses, tad bocmanis ar «šlangu» vilka viņam pa muguru. Tas pats notika, ja krāvējs kāpa ārā no kravas rūmes un viņam uz kailas miesas zem drēbēm bija redzamas saldētas zivis. To viņi prata izciest, nesot saldētu zivi zem krekla. Bija arī tāds gadījums, kad es pasaucu ostas policistu un parādīju, ka pie kuģa borta peld puskailas baltās sievietes līķis. Policists mani nomierināja: «Neuztraucies, kaptein, tūlīt sāksies atplūdi un līķis aizpeldēs uz jūru».
Pēc kuģa izkraušanas 200 tonnas zivju vajadzēja nodot Monrovijas ostā Libērijā. Šeit mums aģents atteicās uzpildīt saldūdeni, nopirkt svaigus augļus un arī izsniegt valūtu. Pret padomju kuģiem Monrovijā izturējās kā pret ienaidniekiem. Uz pilsētu kopā ar amerikāņu konsulu atļāva izbraukt tikai kapteinim. Es paņēmu līdzi Natašu un vēl vienu sievieti. Izbraukājām pilsētu, taču mašīnas durvīm vienmēr bija jābūt noslēgtām, jo, apstājoties pie sarkanās gaismas, bija iespējama aplaupīšana.
Pēc atgriešanās uz kuģa sākās izkraušana, kuru tūlīt es biju spiests pārtraukt. Kā nolika uz krasta 2 pirmās paletes ar saldētajām zivīm, nēģeru bars kaudamies momentāli tās divas tonnas aizstiepa uz visām pusēm. Izsaucu aģentu un policiju. Pēc tam pie katras kravas ar ieročiem un uz krasta pretī katrai rūmei arī divi policisti. Pēc tam izkraušana turpinājās normāli. Šī osta visā Āfrikā bija vienīgā, kurā nepatīkami iet iekšā, jo vietējie cilvēki pret visiem cittautiešiem izturas ļoti naidīgi.
Tālāk pēdējo kravas pārpalikumu iegājām nodot Frītaunā (Sjerraleonē). Ar Natāliju aizbraucām uz pludmali nopeldēties, bet no turienes dabūju braukt taisnā ceļā uz kuģi ar basu labo kāju. Peldoties vilnis pacēla mani augšā un, atsitoties pret jūras dibenu, kājas otrais pirksts palika vertikāli uz augšu un apavu uzvilkt vairs nevarēju. Kuģa dakteris iedeva izdzert glāzi spirta un ievilka izmežģīto pirkstu vietā.
Vakarā, kad satumsa, pie kuģa borta piebrauca mašīna un vesels bars sieviešu dziedāja dziesmas stabuļu un bungu pavadībā, bet viens nēģeris ar meiteni izģērbās galīgi kaili un sāka piestātnē rādīt dažādus seksa paņēmienus. Šī nodarbība vilkās vairāk nekā stundu. Šajā laikā bija pilnīgi atplūdi un kuģa borts bija vienā līmenī ar piestātni. Tad plikais nēģeris deva kaut kādu komandu, un viss sievu bars bez trepēm momentā bija uz kuģa un pazuda kajītēs ar kuģa vīriem. Vecākais palīgs Edvīns bija mēģinājis tās sievas izdzīt, taču visas kajītes bija ciet. No rīta puses vīri (pēc nostāstiem) bija norēķinājušies ar meitenēm, kurš ar pāris konservu vai iebiezinātā piena kārbām, kurš ar naudu vai arī ko citu. Vispār Āfrikā meitenes ir ļoti lētas. Mums stāstīja, ka par vienu barakudu (jūras līdaka apm. 8-10 kg) var nopirkt draudzeni uz nedēļu. Pēc šīs notikuma kuģa ārsts un komisārs dikti smaržoja pēc karbola šķīduma.
(Turpmāk vēl)
Iepriekšējais stāsts lasāms šeit – mazliet par pirātiem Nigērijā