Biedrības “Latvijas Jūrniecības savienība” (LJS) valde, iepazinusies ar Satiksmes ministrijas izstrādātajiem grozījumiem “Likumā par ostām” un grozījumiem “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, piekrīt un atbalsta vairākuma Liepājas ostas uzņēmēju viedokli neatbalstīt SEZ pārveidi par valsts kapitālsabiedrību, saskatot tajā dažādus riskus, jo plānotie grozījumi palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā praktiski atņem Liepājas pilsētas domei tiesības lemt par lielāko daļu Liepājas pilsētas teritorijas un svarīgu publiskās infrastruktūras objektu izmantošanu, saglabājot tikai ostu maksājumus pašvaldībām 10% apmērā pašvaldību infrastruktūras uzturēšanai.
Grozījumi Likumā par ostām paredz, ka ostas pārvalde Rīgas un Ventspils ostās būs kapitālsabiedrības , kurās balsstiesīgās akcijas pieder valstij un daļēji pašvaldībai. Par to arī vēl nav īstas skaidrības, kā tiks realizēta pašvaldību dalība jaunajā ostu pārvaldības modelī un ievērotas pašvaldību intereses. Līdzīgs pārvaldības modelis tiek plānots arī Liepājas SEZ, mainot esošu LSEZ likumu.
Viens no Satiksmes ministrijas argumentiem ostu pārvaldības modeļa maiņai ir: ostu pārvaldībai ir jābūt caurspīdīgai, atbilstoši OECD vadlīnijām, taču ministrija nedzird vai nevēlas sadzirdēt lielo ostu argumentus, ka tās jau tagad iztur OECD kritērijus, vēl jo vairāk ņemot vērā faktu, ka šie kritēriji ir attiecināmi arī uz pašvaldību pārvaldības principiem. Satiksmes ministrija nav veikusi jaunā likumprojekta nopietnu izvērtējumu, nav argumentācijas un nav tālākā biznesa redzējuma, kas var radīt nestabilu situāciju investīciju ienākšanai lielo ostu projektos.
Ja Rīgas un Ventspils ostu pārveidē par kapitālsabiedrībām kaut nedaudz vēl var saredzēt kaut kādu loģiku, tad Liepājas SEZ gadījumā tiek nojaukts gadiem ilgi iestrādātais un labi strādājošais ostas pārvaldes mehānisms. Pašreizējā situācija liek domāt, ka politiskās vēlmes realizēt Valdības deklarācijā ierakstīto punktu par pārvaldības modeļa maiņu Latvijas lielajās ostās stāv pāri ekonomiski pamatotiem un izsvērtiem lēmumiem.
Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka Satiksmes ministrijas izstrādātie priekšlikumi grozījumiem “Likumā par ostām” ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 15.februāra Regulu (ES) 2017/352– Par ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgiem noteikumiem, par ostu finanšu pārredzamībupamatprincipiem, par to, ka ostā sniedzamos pakalpojumus var veikt uz brīvas konkurences principu pamata. Tas attiecas uz velkoņu pakalpojumu sniegšanu. Minētā Regulā (ES) 32017/352 teikts:
27) Ja ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde ostas pakalpojumus sniedz pati vai izmantojot juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā tieši vai netieši kontrolē, būtu jāveic pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus un lai nodrošinātu taisnīgu un pārredzamu tirgus piekļuvi ostas pakalpojumiem gadījumos, kad ostas pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots.
28) Dalībvalstu iespējai turpināt piemērot minimālās prasības un ierobežot ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu nebūtu jāliedz tām savās ostās nodrošināt neierobežotu pakalpojumu sniegšanas brīvību.
Kopš Likuma par ostām pieņemšanas brīža Rīgas ostas un Ventspils ostas valdēs valsts intereses ir pārstāvējuši četru ministriju augsta ranga ierēdņi, bet LSEZ valdē kopā ar trijiem pašvaldību un trijiem uzņēmēju pārstāvjiem ir strādājuši trīs ministriju ierēdņi, tāpēc neatbildēts paliek jautājums, kāpēc valsts visus šos gadus nav realizējusi savas intereses caur savām pilnvarotajām amatpersonām ostu valdēs un kurš atbildēs par šādu bezatbildību?
Ar cieņu,
LJS valdes priekšsēdētājs
Antons Vjaters