Konkurss Enkurs tika atsākts, tiklīdz to atļaus epidemioloģiskā situācija un noteiktie ierobežojumi
26. janvārī notika jūrniecības nozares konkursa vidusskolēniem Enkurs – 2022 organizētāju un atbalstītāju tiešsaistes sanāksme. Tās mērķis bija pārrunāt iespējas atjaunot konkursu pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma.
Turpināt lasīt “Organizatori gatavojas konkursa Enkurs 15. sezonai”Labdien!
Šī gada 16. decembrī aprit pieci gadi, kopš Mūžībā devies pirmais un ilggadējai Latvijas Jūras akadēmijas rektors, viens no tās dibinātājiem, prof. Jānis Bērziņš.
Laiks rit, dzīve turpinās…
Taču mēs, viņa ģimene un līdzgaitnieki, kam Jānis bija ne tikai tuvs un mīļš cilvēks, bet arī sava laika simbols profesionālismam, cilvēcībai, neatlaidībai, harizmai un patriotismam, godinot viņa piemiņu, vēlamies saglabāt atmiņas ne tikai par rektoru un cilvēku, bet arī liecības par dzīvi, jūrniecību, cilvēkiem..
Turpināt lasīt “Profesora Jāņa Bērziņa piemiņai”
Strauji tuvojas Ziemasssvētki un arī Advente – Ziemassvētku gaidīšanas laiks un lai arī mēs visi zinām, ka šis laiks būs savādāks kā ierasts, jo apkārtējie apstākļi ir ieviesuši savas korekcijas, tomēr Ziemassvētki būs arī šogad. Pēdējos gados LJS kopā ar IMSC un citiem aicina apkārtējos cilvēkus, kā arī jūrniecības uzņēmumus un organizācijas iesaistīties Latvijas Audžuģimeņu biedrības (LAB) atbalstīšanā.
Turpināt lasīt “Ziemassvētku aicinājums”Vēstules adresāti
Informācijai:
Par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarības saglabāšanu
2021. gada 12. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) savā mājaslapā publicēja relīzi ar nosaukumu “Jūrniecības izglītībai jākļūst pieejamākai un kvalitatīvākai” , kurā vēstīja par savu nodomu reorganizēt Latvijas Jūras akadēmiju (turpmāk – LJA) un Liepājas Jūrniecības koledžu (turpmāk – LJK), iekļaujot tās Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) ekosistēmā. Ja vienas jomas izglītības iestāžu apvienošana (LJA un LJK) ir savā ziņā loģiska un pamatojama, tad jūrniecības izglītības iestāžu iekļaušana RTU ekosistēmā ir parakstīts spriedums ilgtspējīgai jūrniecības izglītības attīstībai Latvijā, jo minētā relīze ir tukšas frāzes un solījumi, ka reorganizācija pievienošanas veidā nesīs labumu jūrniecības izglītībai un kuģu virsnieku sagatavošanai Latvijā bez seguma un skaidrības par jūrniecības izglītības nākotni. Te kontekstā var skatīties uz skolas.lv projektu, kas ar labiem nodomiem uzsākts, bet pēc projekta izgāšanās un miljonu zaudēšanas atbildīgo par šādu iznākumu joprojām nav. Tāpat var skatīties uz Policijas akadēmiju un domāt, kā to esošajos apstākļos atjaunot, jo tādas idejas jau ir sākušas virmot. Ir pieņemts, ka Latvijā mums ir grūti atrast atbildīgos par dažādām sistēmas neveiksmēm. Savukārt, uz kuģa atbildīgs ir kapteinis, kas atbild par visām veiksmēm un neveiksmēm. Kas atbildēs par jūrniecības izglītības zaudēšanu? Nav arī skaidrs, vai kāds IZM ir vērtējis visus riskus, ko rada šāda pievienošana. Piemēram, jūrniecībā risku vērtēšana ir neatņemama darbība pirms darba veikšanas uzsākšanas.
Turpināt lasīt “LJA absolventu atklātā vestule par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarību”
Pa vidu visiem notikumiem Latvijā un pasaulē un nozares aktualitātēm, šajā numurā centrālie stāsti ir par jūrniecības izglītību, sāgu ap Latvijas Jūras akadēmijas pievienošanu RTU. Šo un arī citus nozares jaunumus var lasīt Šeit .
Citus žurnāls Jūrnieks izdevumus var atrast LJS mājaslapā šeit: https://www.ljs.lv/zurnals-jurnieks/
Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks
Šodien, kad rit diskusijas par Jūras akadēmijas pievienošanu RTU vajag “zvanīt visos zvanos”, kur tikai var un rakstīt visur, ieskaitot m.pr.Kariņu un pr.Levitu!
Jo skaidrs ka visi tie “lēmēji” ar dežūr vārdu salikumu “…uzlabot jūrniecības izglītību visos līmeņos…” pilda uzdevumu! Jo nav deklarēti skaidri iemesli-kapēc, kas ir slikti? Samazināt augstskolu skaitu? Kad agrāk gandrīz katrā Latvijas ciematā dibināja augstskolas, tad pie varas bija citi lēmēji! Tagadējie lēmēji nesaprot un viņus pat neinteresē kādas katastrofālas sekas pēc dažiem gadiem draud Latvijas jūrniekiem, Latvijai izkļūstot no IMO baltā saraksta! Praktiski jūrnieki paliks bez darba! Un tad būs par vēlu un tad tas nevienu neinteresēs un tie “lēmēji” jau būs miskastē!
Turpināt lasīt “Kapteiņa Ēvalda Grāmatnieka pārdomas par Jūras akadēmijas pievienošanu RTU”
Jūrniecības izglītība Latvijā ir no Ainažu jūrskolas laikiem. Tāpat arī stāsts par Latvijas Jūras akadēmiju un RTU sākās jau kādu laiku atpakaļ. Tas viss sākās, kad Latvijas Jūras akadēmija pameta Rīgas Tehnisko universitātu un kļuva par neatkarīgu augstākās izglītības iestādi. Kopš tā laika RTU ir vēlējusies dabūt Latvijas Jūras akadēmiju savā paspārnē atpakaļ.
Turpināt lasīt “Jūrniecības izglītība un cīņa par jūrniecības identitātes nezaudēšanu!”
Pa vidu visiem notikumiem Latvijā un pasaulē un nozares aktualitātēm, šajā numurā centrālais stāsts par to kā Latvijas kapteinis Dainis Rokjāns kopā ar kuģa “MTM Amsterdam” apkalpi izglābj 10 Hondurasas zvejniekus. Šo un arī citus nozares jaunumus var lasīt Šeit .
Citus žurnāls Jūrnieks izdevumus var atrast LJS mājaslapā šeit: https://www.ljs.lv/zurnals-jurnieks/
Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks
(4. turpinājums)
Atbraucis Sovgavnēzijā (kā mēs viņu dēvējām), es redzēju, ka šeit viss ir krietni savādāk nekā pie kara jūrniekiem Baltijas flotē. Virsnieki, matroži un karavīri krogos dzēra katru dienu (brīvajā laikā, protams, vairāk pa vakariem, jo dienas laikā jāstiepj gumija dienesta darīšanās). Visiem krodziņiem (oficiāli tie saucās – restorāni) bija savi nosaukumi kā, piemēram, «Rvanije Parusa», «Mečta Oborvanca», «Tašņilovka», «Kalgan», «Ļaļa Cornaja», «Ubļudok», «Goluboj kaban », «Rigalovka», «Ribnij puzir» u.c. Kas viņus tā bija iesaucis, es nezinu, taču katrs iedzīvotājs tos zināja nekļūdīgi. Pati pilsēta nebija mazāka par Rīgu, taču sastāvēja no ciematiem divu lielu buhtu (kā fjordi Baltijas jūrā) krastos.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – dienests Tālajos Austrumos”
(3. turpinājums)
Tomēr arī šīs milzīgi garās dienas beidzās un mēs, klusībā pārmetuši krustu, atviegloti devāmies ceļā uz Rīgu. Sakoduši zobus, nolēmām, ka visas bēdas noskalosim, būdami atvaļinājumā dzimtajās mājās un, galvenais, veselu mēnesi brīvībā.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – kara skola”
