Tomēr arī šīs milzīgi garās dienas beidzās un mēs, klusībā pārmetuši krustu, atviegloti devāmies ceļā uz Rīgu. Sakoduši zobus, nolēmām, ka visas bēdas noskalosim, būdami atvaļinājumā dzimtajās mājās un, galvenais, veselu mēnesi brīvībā.
Visu ceļu Straupmanis stāstīja interesantus notikumus. Tā, piemēram, reiz viņš mums teica: «Kas tad tagad jums ko nebraukt jūrā! Uz kuģiem radio, lokatori, peilētājas stacijas utt. Bet kas man bija? – Eju no Singapūras uz Šanhaju, paiet mēnesis un otrajā jau esam klāt pie Šanhajas līča. Pirmais virsnieks man jautā, kā tad, kaptein, mēs tiksim ostā, reidā tūkstošiem ķīniešu džonku. Es teicu – pilnu gaitu uz priekšu un kursu nemainīt! Ejam, tikai kuģa priekšgalā skaidas lec pa labi un pa kreisi!» Tamlīdzīgi stāsti mums ļoti patika.
Vairāk nekā 50 gadus Ojārs Stimbāns ir saistīts ar jūru. Dažādos amatos strādājot uz refrežeratoru bāzes kuģiem, apbraucis lielāko daļu ostu Klusajā, Atlantijas un Indijas okeānā un daudzās pasaules jūrās. Kopš 80. gadu beigām strādājis par flotes kapteini Rīgas refrežeratoru bāzē, par vecāko speciālistu Zivsaimniecības ministrijā u.c. Pašlaik ir Latvijas Jūras administrācijas Rīgas ostas kontroldienesta inspektors. «Tālbraucēja kapteiņa atmiņas», kuru fragmenti «Brīvajā Daugavā» būs lasāmi sestdienās, kopā ar to autoru lasītājam ļaus izjust gan piedzīvojumu romantiku un tālu zemju vilinājumu, gan arī jūrnieka dzīves skarbo ikdienu.
2020. gada nogalē pie LJS griezās Uldis Zemzars ar veselu mapīti, kurā bija apkopoti izgriezumi no Brīvās Daugavas avīzes. Avīzē 2000. gadā bija publicētas tālbraucēja kapteiņa Ojāra Stimbāna atmiņas par dzīvi, darbu, piedzīvojumiem, mīlestību uz kuģiem un visas pasaules jūrās. Šie nelielie rakstiņi ir būtiskas tā laika liecības par to, kā jūrnieki brauca jūrā, kā skatījās un kā vērtēja dzīvi un darbu. Ar Ojāra Stimbāna radinieku laipnu atļauju mēs pārpublicējām tālbraucēja kapteiņa atmiņas LJS mājaslapā.
Ar šo priekšvārdu tiek aizsākta tālbraucēja kapteiņa atmiņu pārpublicēšana LJS mājaslapas sadaļā – Tālbraucēja kapteiņa atmiņas
7. – 9. klase jauniešiem ir trausls periods, kurā tiek pieņemts ļoti atbildīgs lēmums par sev vēlamo nākotnes profesiju. Nereti izvēli limitē izvēloties starp tiem arodiem, kurus ikdienā redzam sev apkārt vai ar mācību priekšmetiem saistītās nozares. Daudz profesijas pat netiek apskatītas kā opcijas, jūrniecība un zvejniecība tai skaitā. Tas arī bija iemesls, kāpēc tapa šī nometne jauniešiem – Piekrastes zvejas gudrības.
Ir iznākusi jaunā Latvijas Jūrniecības gadagrāmata – 2020. Šajā jūrniecības gadagrāmata – 2020 ir par aktualitātēm un spilgtākajiem gada notikumien, kā tracis ap ostām, COVID ietekme uz jūrniecību, gan citiem notikumiem, kas mums veidoja 2020. gadu
2020. gadā Covid-19 pandēmija mūs izsita no ierastā ritma un rutīnas. Vēsturē tas paliks kā gads, kas visu pasauli nolika uz pauzes: slēgtas robežas un avioreisi, aizvērtas skolu, biroju, teātru un vēl daudzu citu namu durvis. Neviens īsti nezināja, kā vajadzētu rīkoties, ko darīt un kādus lēmumus pieņemt. Pasaulei un katram tās iemītniekam pēkšņi bija vajadzīgs tāds kā glābšanas riņķis, lai izpeldētu no pandēmijas atvara.
Latvija Jūrniecības savienībai bijis tas gods ar biedrības Ziemeļkurzemes biznesa asociācija (Business Association of North Kurzeme) un kaimiņos esošo vietējo rīcības grupu – sadarbības partneru, un EJZF fonda projekta Nr. 20-00-F043.0442-00001 atbalstu izstrādāt mācību programmu “Piekrastes zvejas gudrības”, ko speciālistu vadībā no 14. līdz 18. jūnijam Pāvilostā apgūs 16 Kurzemes piekrastes 7.–9. klašu skolēni no Ziemeļkurzemes biznesa asociācijas, no biedrības Liepājas rajona partnerība un biedrības Talsu rajona partnerība darbības piekrastes teritorijām.Jau pavisam drīz mūsu pārstāvji – Elina Dimza, Nauris Upenieks un Sintija Alksne – kopā ar jauniešiem iekaros Baltijas jūras piekrasti, skaidros un apgūs piekrastes zveju. Nedēļas garumā tiks veidotas reportāžas ka Latvijas jauniešiem veicas ar programmas “Piekrastes zvejas gudrības” apguvi.
Lai spoža nākotne tautai, mūsu Latvijai, mūsu jūrai un tās piekrastei!
Uz K. Valdemāra jūrskolas jumta. Arvīds Ludeviks (no kreisās), Teodors Silgailis un Arturs Bekmanis.
Arvīda Ludevika atmiņu stāsts
Tālbraucējs kapteinis Arvīds Ludeviks dzimis 1912. gada 17. augustā Dundagas pagasta Saunaga ciemā. Agrajā jaunībā braucis uz mazajiem piekrastes buriniekiem, bet 1929. gada agrā pavasarī, tikai sešpadsmit gadus vecs, būdams tvaikoņa “Kaupo” kuģa puika, dodas uz Rietumeiropu. Pirmajam tālajam braucienam seko citi, taču Arvīds nolemj iegūt kapteiņa diplomu. Tā arī sākas A.Ludevika stāsts par K.Valdemāra jūrskolu.