(6. turpinājums)
Diviziona komandieris, kuru mēs saucām par Šakāli, mums ar Žeņu paziņoja, ka par disciplīnas pārkāpumiem nedemobilizēs mūs kā normālus virsniekus, bet izdzīs no flotes ar vilka pasi un ka mūs abus pēc tam pat krematorijā uz sadedzināšanu nepieņems, ne tikai kaut kur darbā.
Pēc trijām nedēļām par 4 stundu nokavēšanu uz dienestu mēs abi ar Žeņu atkal dabūjām 10 diennaktis aresta no tā paša Šakāļa.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – atvaļināšanās no kara flotes”
Šodien, kad rit diskusijas par Jūras akadēmijas pievienošanu RTU vajag “zvanīt visos zvanos”, kur tikai var un rakstīt visur, ieskaitot m.pr.Kariņu un pr.Levitu!
Jo skaidrs ka visi tie “lēmēji” ar dežūr vārdu salikumu “…uzlabot jūrniecības izglītību visos līmeņos…” pilda uzdevumu! Jo nav deklarēti skaidri iemesli-kapēc, kas ir slikti? Samazināt augstskolu skaitu? Kad agrāk gandrīz katrā Latvijas ciematā dibināja augstskolas, tad pie varas bija citi lēmēji! Tagadējie lēmēji nesaprot un viņus pat neinteresē kādas katastrofālas sekas pēc dažiem gadiem draud Latvijas jūrniekiem, Latvijai izkļūstot no IMO baltā saraksta! Praktiski jūrnieki paliks bez darba! Un tad būs par vēlu un tad tas nevienu neinteresēs un tie “lēmēji” jau būs miskastē!
Turpināt lasīt “Kapteiņa Ēvalda Grāmatnieka pārdomas par Jūras akadēmijas pievienošanu RTU”
(5. turpinājums)
1955. g. augustā Korsakovas ostā (Sahalīnā) tika noformēta liela grupa desanta kuģu, kurus vajadzēja nogādāt Maidzuru ostā Japānā un nodot amerikāņiem. Šie kuģi bija saņemti kara laikā, to paredzēja lendlīzes līgums. Tie kuģi, kuri bija ierindā, tika stipri uzspodrināti, tāpat papildināti ar rezerves daļām. Mūsu kuģis tauvā paņēma divus desanta kuģus, tāpat vēl viens glābšanas kuģis. Tā kā šie četri kuģi skaitījās norakstīti, tad visiem dīzeļiem tika nolaista eļļa, tad tos iedarbināja, lai sadegtu visi gultņi. Tāpat lielgabalu un ložmetēju stobrus piebēra ar smiltīm un pielēja ar sērskābi, lai pēc tam amerikāņi nevarētu ar tiem šaut un lai mehānismi vairāk nestrādātu.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – dienests Tālajos Austrumos turpinās un citi piedzīvojumi”
Jūrniecības izglītība Latvijā ir no Ainažu jūrskolas laikiem. Tāpat arī stāsts par Latvijas Jūras akadēmiju un RTU sākās jau kādu laiku atpakaļ. Tas viss sākās, kad Latvijas Jūras akadēmija pameta Rīgas Tehnisko universitātu un kļuva par neatkarīgu augstākās izglītības iestādi. Kopš tā laika RTU ir vēlējusies dabūt Latvijas Jūras akadēmiju savā paspārnē atpakaļ.
Turpināt lasīt “Jūrniecības izglītība un cīņa par jūrniecības identitātes nezaudēšanu!”
Pa vidu visiem notikumiem Latvijā un pasaulē un nozares aktualitātēm, šajā numurā centrālais stāsts par to kā Latvijas kapteinis Dainis Rokjāns kopā ar kuģa “MTM Amsterdam” apkalpi izglābj 10 Hondurasas zvejniekus. Šo un arī citus nozares jaunumus var lasīt Šeit .
Citus žurnāls Jūrnieks izdevumus var atrast LJS mājaslapā šeit: https://www.ljs.lv/zurnals-jurnieks/
Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks
(4. turpinājums)
Atbraucis Sovgavnēzijā (kā mēs viņu dēvējām), es redzēju, ka šeit viss ir krietni savādāk nekā pie kara jūrniekiem Baltijas flotē. Virsnieki, matroži un karavīri krogos dzēra katru dienu (brīvajā laikā, protams, vairāk pa vakariem, jo dienas laikā jāstiepj gumija dienesta darīšanās). Visiem krodziņiem (oficiāli tie saucās – restorāni) bija savi nosaukumi kā, piemēram, «Rvanije Parusa», «Mečta Oborvanca», «Tašņilovka», «Kalgan», «Ļaļa Cornaja», «Ubļudok», «Goluboj kaban », «Rigalovka», «Ribnij puzir» u.c. Kas viņus tā bija iesaucis, es nezinu, taču katrs iedzīvotājs tos zināja nekļūdīgi. Pati pilsēta nebija mazāka par Rīgu, taču sastāvēja no ciematiem divu lielu buhtu (kā fjordi Baltijas jūrā) krastos.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – dienests Tālajos Austrumos”
(3. turpinājums)
Tomēr arī šīs milzīgi garās dienas beidzās un mēs, klusībā pārmetuši krustu, atviegloti devāmies ceļā uz Rīgu. Sakoduši zobus, nolēmām, ka visas bēdas noskalosim, būdami atvaļinājumā dzimtajās mājās un, galvenais, veselu mēnesi brīvībā.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – kara skola”
(2. turpinājums)
Visu ceļu Straupmanis stāstīja interesantus notikumus. Tā, piemēram, reiz viņš mums teica: «Kas tad tagad jums ko nebraukt jūrā! Uz kuģiem radio, lokatori, peilētājas stacijas utt. Bet kas man bija? – Eju no Singapūras uz Šanhaju, paiet mēnesis un otrajā jau esam klāt pie Šanhajas līča. Pirmais virsnieks man jautā, kā tad, kaptein, mēs tiksim ostā, reidā tūkstošiem ķīniešu džonku. Es teicu – pilnu gaitu uz priekšu un kursu nemainīt! Ejam, tikai kuģa priekšgalā skaidas lec pa labi un pa kreisi!» Tamlīdzīgi stāsti mums ļoti patika.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – prakse”
(1. turpinājums)
Uzskatu, ka ar šo vakaru arī sākās manas tālbraucēja kapteiņa gaitas, kaut gan pagaidām tepat Krustpilī un Jēkabpilī.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – mācības jūrniekos”
Vairāk nekā 50 gadus Ojārs Stimbāns ir saistīts ar jūru. Dažādos amatos strādājot uz refrežeratoru bāzes kuģiem, apbraucis lielāko daļu ostu Klusajā, Atlantijas un Indijas okeānā un daudzās pasaules jūrās. Kopš 80. gadu beigām strādājis par flotes kapteini Rīgas refrežeratoru bāzē, par vecāko speciālistu Zivsaimniecības ministrijā u.c. Pašlaik ir Latvijas Jūras administrācijas Rīgas ostas kontroldienesta inspektors. «Tālbraucēja kapteiņa atmiņas», kuru fragmenti «Brīvajā Daugavā» būs lasāmi sestdienās, kopā ar to autoru lasītājam ļaus izjust gan piedzīvojumu romantiku un tālu zemju vilinājumu, gan arī jūrnieka dzīves skarbo ikdienu.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Par sevi”