Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Mangaļi

Kuģis «Mangaļi» Lamanšā 1975. g.

(23. turpinājums)

1975. gada 1. augustā mani beidzot atkal nozīmēja par kapteini uz transporta refrižeratorkuģa «Mangaļi».

Viens labums uz šī kuģa bija tas, ka to apkalpoja neliela komanda(20 cilvēku) un nebija komisāra amata, kura pienākumus pildīt bija uzdots kapteinim.

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Mangaļi”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – piedzīvojumi dokā

Laspalmasa 1969. gadā.

(22. turpinājums)

Dokā kuģim nogrieza visas metāla lanckas no saplacinātā kuģa priekšgala un piemetināja metāla plāksni, uz pīķa pierīkoja divus pagaidu enkurus ar visām ierīcēm, lai tādā veidā paši ar savu gaitu varētu atgriezties Rīgā. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – piedzīvojumi dokā”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – sadursme

Port Las Palmas (Gran Canaria, Canary Islands) cruise port
Laspalmas osta: https://www.cruisemapper.com/ports/las-palmas-de-gran-canaria-port-1013

(21. turpinājums)

Jūnija beigās vienā vakarā izgājām no Laspalmas ostas un pagriezāmies uz dienvidiem, uz zvejas rajonu. Pēc iziešanas no ostas, kā jau vienmēr, noguris gulēju savā kajītē un 00.10 minūtēs pamodos no liela blīkšķa. Ieskatījies priekšējos iluminatoros, ieraudzīju, ka kuģa priekšgals ir baltā mākonī tīts un tam priekšā liela čupa kaut kādu dzelžu. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – sadursme”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Līgo, līgo

Rīferis Burya
Refreižeratorkuģis Burja. Avots: https://www.shipspotting.com/photos/2086007

(20. turpinājums)

Tālāk 1973. gada martā mani pārcēla par vecāko kapteiņa palīgu uz transporta refrižeratora kuģi «Burja». Šis bija ļoti patīkams kuģis, arī ātrums bija 22 mezgli. Kapteinis direktors Leonīds Ļebjodkins un komisārs Kuzma Čigriks.  

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Līgo, līgo”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – darbs refrižeratorflotē

(19. turpinājums)

Refrižeratorkuģis Sarma 1989. gada martā Liepājā.
Avots: Marine Traffic: https://www.marinetraffic.com/en/photos/of/ships/shipid:953746/ships

Pēc šī reisa atgriezās pastāvīgais 2. stūrmanis, tāpēc 1967. gada jūlija beigās mani norīkoja par 2. stūrmani uz ražošanas refrižeratoru «Sarma». Kapteinis direktors šeit bija Nikolajs Karpovs un vecākais palīgs Konstantīns Gailišs. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – darbs refrižeratorflotē”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – darbs uz peldošā bāzes kuģa

(18. turpinājums)

1967.gada orkāns Latvijā. Avots: https://timenote.info/lv/events/Stiprakais-1967-gada-orkans-Latvija

No 1967. gada 1. augusta strādāju par otro stūrmani uz Rīgas refrižeratoru bāzes kuģiem. Tiku norīkots uz tankkuģi «Sigulda», kurš atradās remontā Klaipēdā.

Vēlā rudenī sacēlās milzīga viesuļvētra. Naktī vējš norāva no enkuriem tukšu doku, kurš tika uzmests uz «Siguldas» kreisā borta un stipri ielieca kuģa sānus, ko pēc tam vajadzēja remontēt. Ūdens bija sacēlies pāri piestātnēm, un visa remontrūpnīcas teritorija bija zem ūdens. No rīta, kad ūdens jau bija nokrities, peļķēs cilvēki ķēra zivis, kuras nebija paspējušas kopā ar ūdens noplūšanu aizpeldēt atpakaļ akvatorijā. Šajā naktī no Klaipēdas līdz Rīgai gar piekrastes mežiem bija milzum daudz nogāzto koku, un arī Rīga esot bijusi stipri applūdināta. Tagad nu gan ukraiņu bezdarbniekiem bija darbs, un pāris gadus varēja zāģēt meža lauztos kokus kā Lietuvā, Latvijā, tā arī Igaunijā.  

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – darbs uz peldošā bāzes kuģa”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – atgriešanās Rīgā

1965. gads, Akmens tilts. Strēlnieku laukumā norit RTU laboratorijas ēkas celtniecības darbi.
Rīga 1960. gadi

(17. turpinājums)

Braucām no pašiem ziemeļiem līdz Vladivostokai. Ziemas laikā tās pašas ledus grūtības visās jūrās, izņemot Kluso okeānu, tāpat arī lielie vēji, vētras un taifūni. Pavasarī – biezās miglas. Vasarā biežāk jauks, skaists laiks. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – atgriešanās Rīgā”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas- vētras sekas un piedzīvojumi taigā

(16. turpinājums)

Otrs zvejas kuģis (SRT «Kavača», uz tā par kapteini bija mans draugs Iļja), kurš bija braucis pret vēju no Klusā okeāna puses, lai paglābtos pie Kamčatkas krastiem, arī bija tik stipri apledojis, ka 3 jūdzes pirms krasta apgāzās un nogrima. Pēc mēneša kuģi atrada, bet ūdenslīdēji mašīntelpā uzgāja tikai 2 cilvēkus. Pārējā apkalpe bija pazudusi. Arī Severokuriļskas ostā tajā naktī bija apledojuši un nogrimuši trīs zvejas kuģi. Tur gan bojā bija gājuši tikai 2 cilvēki.

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas- vētras sekas un piedzīvojumi taigā”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas -ziemas vētra Ohotskas jūrā (2. daļa)

(15. turpinājums)

Tā kā kravas uz kuģa nebija, lai iegūtu lielāku stabilitāti, piepildījām ar ūdeni visus tukšos degvielas un ūdens tankus. Pie stūres noliku vecāko virsnieku, sardzes matroži stāvēja stūres mājā par novērotājiem, kaut arī redzamības uz priekšu nebija nekādas. Visai komandai pavēlēju uzvilkt glābšanas vestes. Tie vīri, kas nebija sardzē uz komandtiltiņa vai mašīntelpās, negulēja. Praktiski jau gulēt arī nebija iespējams, jo viļņi kuģi svaidīja kā skaidiņu, un cilvēku no kojas (gultas) varēja aizmest pret pretējo sienu.

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas -ziemas vētra Ohotskas jūrā (2. daļa)”

Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – ziemas vētra Ohotskas jūrā

Ohotskas jūras karte no WorldAtlas.com

(14. turpinājums)

Vadājām uz zvejas rajoniem un zivju kombinātiem dažādus aprīkojumus un citas preces, kuras nav jātur saldētājrūmēs. Vienreiz pat akmeņogļu kravu aizvedām uz Komandoru salām. Tur Ņikoļskoje ciema reidā nostāvējām veselu nedēļu, kamēr kravu ar baržām nogādāja krastā. Apskatījām arī komandora Bēringa kapu. Komandoru salās arī ir liels kotiku saudzēšanas un pētniecības centrs. Šeit 5 jūdžu attālumā, apkārt salām, stingri aizliegts signalizēt un mest vai liet aiz borta atkritumus vai citus priekšmetus. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – ziemas vētra Ohotskas jūrā”