23. aprīlī Jūras koledžā Novikontas notikušajā konkursā skolēniem Enkurs 2022 1. vietu ieguva Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzija, 2. vietā atstājot Ventspils valsts 1.ģimnāzijas komandu. Savukārt Rojas vidusskola, kas konkursā Enkurs piedalās jau no tā sākuma 2007. gadā, šoreiz ieguva 3.vietu.
Turpināt lasīt “Veiksmīgi atsācies konkurss Enkurs”
(20. turpinājums)
Tālāk 1973. gada martā mani pārcēla par vecāko kapteiņa palīgu uz transporta refrižeratora kuģi «Burja». Šis bija ļoti patīkams kuģis, arī ātrums bija 22 mezgli. Kapteinis direktors Leonīds Ļebjodkins un komisārs Kuzma Čigriks.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Līgo, līgo”(19. turpinājums)
Pēc šī reisa atgriezās pastāvīgais 2. stūrmanis, tāpēc 1967. gada jūlija beigās mani norīkoja par 2. stūrmani uz ražošanas refrižeratoru «Sarma». Kapteinis direktors šeit bija Nikolajs Karpovs un vecākais palīgs Konstantīns Gailišs.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – darbs refrižeratorflotē”(18. turpinājums)
No 1967. gada 1. augusta strādāju par otro stūrmani uz Rīgas refrižeratoru bāzes kuģiem. Tiku norīkots uz tankkuģi «Sigulda», kurš atradās remontā Klaipēdā.
Vēlā rudenī sacēlās milzīga viesuļvētra. Naktī vējš norāva no enkuriem tukšu doku, kurš tika uzmests uz «Siguldas» kreisā borta un stipri ielieca kuģa sānus, ko pēc tam vajadzēja remontēt. Ūdens bija sacēlies pāri piestātnēm, un visa remontrūpnīcas teritorija bija zem ūdens. No rīta, kad ūdens jau bija nokrities, peļķēs cilvēki ķēra zivis, kuras nebija paspējušas kopā ar ūdens noplūšanu aizpeldēt atpakaļ akvatorijā. Šajā naktī no Klaipēdas līdz Rīgai gar piekrastes mežiem bija milzum daudz nogāzto koku, un arī Rīga esot bijusi stipri applūdināta. Tagad nu gan ukraiņu bezdarbniekiem bija darbs, un pāris gadus varēja zāģēt meža lauztos kokus kā Lietuvā, Latvijā, tā arī Igaunijā.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – darbs uz peldošā bāzes kuģa”
(17. turpinājums)
Braucām no pašiem ziemeļiem līdz Vladivostokai. Ziemas laikā tās pašas ledus grūtības visās jūrās, izņemot Kluso okeānu, tāpat arī lielie vēji, vētras un taifūni. Pavasarī – biezās miglas. Vasarā biežāk jauks, skaists laiks.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – atgriešanās Rīgā”
24. februārī Latvijas Kuģu kapteiņu asociācijas (LKKA) Padome un Latvijas Jūrniecības savienības (LJS) valde vienbalsīgi pieņēmušas lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Jūras akadēmijas rektorei Kristīnei Carjovai.
Turpināt lasīt “Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija un Latvijas Jūrniecības savienība izsaka neuzticību Jūras akadēmijas rektorei”
(16. turpinājums)
Otrs zvejas kuģis (SRT «Kavača», uz tā par kapteini bija mans draugs Iļja), kurš bija braucis pret vēju no Klusā okeāna puses, lai paglābtos pie Kamčatkas krastiem, arī bija tik stipri apledojis, ka 3 jūdzes pirms krasta apgāzās un nogrima. Pēc mēneša kuģi atrada, bet ūdenslīdēji mašīntelpā uzgāja tikai 2 cilvēkus. Pārējā apkalpe bija pazudusi. Arī Severokuriļskas ostā tajā naktī bija apledojuši un nogrimuši trīs zvejas kuģi. Tur gan bojā bija gājuši tikai 2 cilvēki.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas- vētras sekas un piedzīvojumi taigā”
Saņemot laipnu atļauju no Ausekļa redaktores Unas Mednes intervija ar Sendiju Repeli par sajūtām kā ir strādāt kuģa kapteiņa palīga amatā ir atceļojusi uz LJS mājaslapu.
Līva Goba
Turpināt lasīt “Darbs uz kuģa – dzīve nemitīgā kustībā”
Konkurss Enkurs tika atsākts, tiklīdz to atļaus epidemioloģiskā situācija un noteiktie ierobežojumi
26. janvārī notika jūrniecības nozares konkursa vidusskolēniem Enkurs – 2022 organizētāju un atbalstītāju tiešsaistes sanāksme. Tās mērķis bija pārrunāt iespējas atjaunot konkursu pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma.
Turpināt lasīt “Organizatori gatavojas konkursa Enkurs 15. sezonai”(15. turpinājums)
Tā kā kravas uz kuģa nebija, lai iegūtu lielāku stabilitāti, piepildījām ar ūdeni visus tukšos degvielas un ūdens tankus. Pie stūres noliku vecāko virsnieku, sardzes matroži stāvēja stūres mājā par novērotājiem, kaut arī redzamības uz priekšu nebija nekādas. Visai komandai pavēlēju uzvilkt glābšanas vestes. Tie vīri, kas nebija sardzē uz komandtiltiņa vai mašīntelpās, negulēja. Praktiski jau gulēt arī nebija iespējams, jo viļņi kuģi svaidīja kā skaidiņu, un cilvēku no kojas (gultas) varēja aizmest pret pretējo sienu.
Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas -ziemas vētra Ohotskas jūrā (2. daļa)”