Konkurss Enkurs tika atsākts, tiklīdz to atļaus epidemioloģiskā situācija un noteiktie ierobežojumi
26. janvārī notika jūrniecības nozares konkursa vidusskolēniem Enkurs – 2022 organizētāju un atbalstītāju tiešsaistes sanāksme. Tās mērķis bija pārrunāt iespējas atjaunot konkursu pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma.
Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks
Šī gada 16. decembrī aprit pieci gadi, kopš Mūžībā devies pirmais un ilggadējai Latvijas Jūras akadēmijas rektors, viens no tās dibinātājiem, prof. Jānis Bērziņš.
Laiks rit, dzīve turpinās…
Taču mēs, viņa ģimene un līdzgaitnieki, kam Jānis bija ne tikai tuvs un mīļš cilvēks, bet arī sava laika simbols profesionālismam, cilvēcībai, neatlaidībai, harizmai un patriotismam, godinot viņa piemiņu, vēlamies saglabāt atmiņas ne tikai par rektoru un cilvēku, bet arī liecības par dzīvi, jūrniecību, cilvēkiem..
Strauji tuvojas Ziemasssvētki un arī Advente – Ziemassvētku gaidīšanas laiks un lai arī mēs visi zinām, ka šis laiks būs savādāks kā ierasts, jo apkārtējie apstākļi ir ieviesuši savas korekcijas, tomēr Ziemassvētki būs arī šogad. Pēdējos gados LJS kopā ar IMSC un citiem aicina apkārtējos cilvēkus, kā arī jūrniecības uzņēmumus un organizācijas iesaistīties Latvijas Audžuģimeņu biedrības (LAB) atbalstīšanā.
Latvijas Ministru prezidentamKrišjāņa Kariņam kungam
Satiksmes ministramTālim Linkaitim
Izglītības un Zinātnes ministreiAnitai Muižniecei
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai
Informācijai:
VSIA “Latvijas Jūras administrācija” Valdes priekšsēdētājamJānim Krastiņam
VSIA “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistra vadītājamJāzepam Spridzānam
Latvijas Jūras akadēmija
Biedrība “Latvijas Kuģu kapteiņu asociācija”
Biedrība “Latvijas Jūrniecības savienība”
Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība
Biedrība “Latvian Crewing Companies Association”
Par Latvijas jūrniecības izglītības neatkarības saglabāšanu
2021. gada 12. oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) savā mājaslapā publicēja relīzi ar nosaukumu “Jūrniecības izglītībai jākļūst pieejamākai un kvalitatīvākai” , kurā vēstīja par savu nodomu reorganizēt Latvijas Jūras akadēmiju (turpmāk – LJA) un Liepājas Jūrniecības koledžu (turpmāk – LJK), iekļaujot tās Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) ekosistēmā. Ja vienas jomas izglītības iestāžu apvienošana (LJA un LJK) ir savā ziņā loģiska un pamatojama, tad jūrniecības izglītības iestāžu iekļaušana RTU ekosistēmā ir parakstīts spriedums ilgtspējīgai jūrniecības izglītības attīstībai Latvijā, jo minētā relīze ir tukšas frāzes un solījumi, ka reorganizācija pievienošanas veidā nesīs labumu jūrniecības izglītībai un kuģu virsnieku sagatavošanai Latvijā bez seguma un skaidrības par jūrniecības izglītības nākotni. Te kontekstā var skatīties uz skolas.lv projektu, kas ar labiem nodomiem uzsākts, bet pēc projekta izgāšanās un miljonu zaudēšanas atbildīgo par šādu iznākumu joprojām nav. Tāpat var skatīties uz Policijas akadēmiju un domāt, kā to esošajos apstākļos atjaunot, jo tādas idejas jau ir sākušas virmot. Ir pieņemts, ka Latvijā mums ir grūti atrast atbildīgos par dažādām sistēmas neveiksmēm. Savukārt, uz kuģa atbildīgs ir kapteinis, kas atbild par visām veiksmēm un neveiksmēm. Kas atbildēs par jūrniecības izglītības zaudēšanu? Nav arī skaidrs, vai kāds IZM ir vērtējis visus riskus, ko rada šāda pievienošana. Piemēram, jūrniecībā risku vērtēšana ir neatņemama darbība pirms darba veikšanas uzsākšanas.
Pa vidu visiem notikumiem Latvijā un pasaulē un nozares aktualitātēm, šajā numurā centrālie stāsti ir par jūrniecības izglītību, sāgu ap Latvijas Jūras akadēmijas pievienošanu RTU. Šo un arī citus nozares jaunumus var lasīt Šeit .
Žurnāls Jūrnieks ir Latvijas Jūras administrācijas izdevums, kas iznāk 6 reizes gadā un vēsta par aktuālo jūrniecībā Latvijā un pasaulē. Žurnālu var lasīt arī Latvijas Jūras administrācijas mājaslapā: https://www.lja.lv/index.php/par-lja/izdevums-jurnieks
Šodien, kad rit diskusijas par Jūras akadēmijas pievienošanu RTU vajag “zvanīt visos zvanos”, kur tikai var un rakstīt visur, ieskaitot m.pr.Kariņu un pr.Levitu!
Jo skaidrs ka visi tie “lēmēji” ar dežūr vārdu salikumu “…uzlabot jūrniecības izglītību visos līmeņos…” pilda uzdevumu! Jo nav deklarēti skaidri iemesli-kapēc, kas ir slikti? Samazināt augstskolu skaitu? Kad agrāk gandrīz katrā Latvijas ciematā dibināja augstskolas, tad pie varas bija citi lēmēji! Tagadējie lēmēji nesaprot un viņus pat neinteresē kādas katastrofālas sekas pēc dažiem gadiem draud Latvijas jūrniekiem, Latvijai izkļūstot no IMO baltā saraksta! Praktiski jūrnieki paliks bez darba! Un tad būs par vēlu un tad tas nevienu neinteresēs un tie “lēmēji” jau būs miskastē!
Jūrniecības izglītība Latvijā ir no Ainažu jūrskolas laikiem. Tāpat arī stāsts par Latvijas Jūras akadēmiju un RTU sākās jau kādu laiku atpakaļ. Tas viss sākās, kad Latvijas Jūras akadēmija pameta Rīgas Tehnisko universitātu un kļuva par neatkarīgu augstākās izglītības iestādi. Kopš tā laika RTU ir vēlējusies dabūt Latvijas Jūras akadēmiju savā paspārnē atpakaļ.
7. – 9. klase jauniešiem ir trausls periods, kurā tiek pieņemts ļoti atbildīgs lēmums par sev vēlamo nākotnes profesiju. Nereti izvēli limitē izvēloties starp tiem arodiem, kurus ikdienā redzam sev apkārt vai ar mācību priekšmetiem saistītās nozares. Daudz profesijas pat netiek apskatītas kā opcijas, jūrniecība un zvejniecība tai skaitā. Tas arī bija iemesls, kāpēc tapa šī nometne jauniešiem – Piekrastes zvejas gudrības.
Ir iznākusi jaunā Latvijas Jūrniecības gadagrāmata – 2020. Šajā jūrniecības gadagrāmata – 2020 ir par aktualitātēm un spilgtākajiem gada notikumien, kā tracis ap ostām, COVID ietekme uz jūrniecību, gan citiem notikumiem, kas mums veidoja 2020. gadu
2020. gadā Covid-19 pandēmija mūs izsita no ierastā ritma un rutīnas. Vēsturē tas paliks kā gads, kas visu pasauli nolika uz pauzes: slēgtas robežas un avioreisi, aizvērtas skolu, biroju, teātru un vēl daudzu citu namu durvis. Neviens īsti nezināja, kā vajadzētu rīkoties, ko darīt un kādus lēmumus pieņemt. Pasaulei un katram tās iemītniekam pēkšņi bija vajadzīgs tāds kā glābšanas riņķis, lai izpeldētu no pandēmijas atvara.