Autors: Līva

(25. turpinājums)

Daudzi tirdzniecības flotes jūrnieki pat aptuveni nesaprot to darbu, ko veic cilvēki zivsaimniecības flotē. Pat daudzi tankkuģi ne vienmēr saprot, kā var padot tauvu uz bāzes kuģa aizmuguri biezā miglā, bez redzamības, ja pie labā borta stāv divi zvejas kuģi un nodod zivis, bet pie kreisā borta transporta kuģis pieņem gatavo produkciju. Taču tas ir nepieciešams un ir jādara, kaut arī bieži vien ar krietnu risku par kuģa un cilvēku drošību.

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – uz Pārslas Frītaunā un Kanāriju salās”

(24. turpinājums)

Reiz ziemā Lielbritānijas ostā Invernesā noformējām kuģa ienākšanu un dabūjām brīvas prakses apliecību. Taču pēc divām stundām atbrauca angļu «melnā muita » un sāka kuģi pārbaudīt vēl trakāk nekā padomju ostās. Rezultātā pēc 2 stundām muitnieki nobēra man uz galda nelielu čupiņu cigarešu, tā esot kontrabanda, kas atrasta kaut kādā atvilktnē vai apģērba kabatās. Par to gan sodu neuzlika. Taču otrajam stūrmanim produktu noliktavā atrada deklarācijā nereģistrētu cigarešu kasti, bet trešajam stūrmanim kajītē – 10 liekas pudeles šņabja (atļauts ievest 1 litru spirtotā un 10 paciņas cigarešu.) Šņabis un cigaretes tika konfiscēti un piespriests naudassods 2300 sterliņu mārciņu. Nācās no rīta aģentam palūgt šo summu un samaksāt muitniekiem. Pēc atgriešanās Liepājā stūrmaņus nomainīja, un vīza viņiem bija ciet, tāpat arī jāstrādā krastā un jāatmaksā valstij naudassods.

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – dažādi piedzīvojumi un darbs uz Salnas”

(23. turpinājums)

1975. gada 1. augustā mani beidzot atkal nozīmēja par kapteini uz transporta refrižeratorkuģa «Mangaļi».

Viens labums uz šī kuģa bija tas, ka to apkalpoja neliela komanda(20 cilvēku) un nebija komisāra amata, kura pienākumus pildīt bija uzdots kapteinim.

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – Mangaļi”

(22. turpinājums)

Dokā kuģim nogrieza visas metāla lanckas no saplacinātā kuģa priekšgala un piemetināja metāla plāksni, uz pīķa pierīkoja divus pagaidu enkurus ar visām ierīcēm, lai tādā veidā paši ar savu gaitu varētu atgriezties Rīgā. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – piedzīvojumi dokā”

(21. turpinājums)

Jūnija beigās vienā vakarā izgājām no Laspalmas ostas un pagriezāmies uz dienvidiem, uz zvejas rajonu. Pēc iziešanas no ostas, kā jau vienmēr, noguris gulēju savā kajītē un 00.10 minūtēs pamodos no liela blīkšķa. Ieskatījies priekšējos iluminatoros, ieraudzīju, ka kuģa priekšgals ir baltā mākonī tīts un tam priekšā liela čupa kaut kādu dzelžu. 

Turpināt lasīt “Tālbraucēja kapteiņa atmiņas – sadursme”